Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts "Luminor" ekonomikas apskatā.
Inflācija eirozonā beidzot tuvojas 2%, ECB ir sākusi samazināt procentu likmes un izaugsmes prognozes Eiropā nedaudz uzlabojas, tomēr situācija Latvijas ekonomikā neuzlabojas tik ātri, kā cerēts. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šā gada otrajā ceturksnī Latvijā IKP pieauga par 0,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo ceturksni, savukārt salīdzinājumā ar šā gada pirmo ceturksni IKP saruka par 0,9%.
Kritums gada griezumā apstrādes rūpniecībā augustā bija 3,8%, tas bija mazākais kopš februāra. To gan galvenokārt noteica t.s. bāzes efekts – jau apritējis vairāk nekā gads kopš brīža, kad pērn globālo nedienu dēļ ražošana samazinājās. Salīdzinājumā ar jūliju ražošana pieauga, bet pavisam nedaudz - par 0,3%.
Jau desmitiem gadu salīdzinām sevi ar igauņiem, taču, gandrīz vai nemanot, ekonomikā mums priekšā aizsteigušies arī dienvidu kaimiņi
Latvijas rūpniecība pašlaik ir kā labas kamanas, kuras velk spēcīgi zirgi, taču šīs kamanas tiek vilktas pa smiltīm. Citiem vārdiem, pieprasījums ir ļoti spēcīgs, bet ražošanu apgrūtina lielie darba vides riski un ar prātu neaptveramais juceklis izejvielu, komponentu iepirkumos. Līdz ar to rūpniecības izaugsmes ātrums šogad nebūs izcils, kaut šī nozare gandrīz noteikti augs straujāk nekā ekonomika kopumā. Provizoriski vērtējot, apstrādes rūpniecības pieaugums šogad varētu būt ap 4%.
Latvijas ekonomikā jau ir redzama pandēmijas otrā viļņa ietekme. Karšu darījumu dati rāda, ka pakalpojumu nozarēs apgrozījums jau ir sācis samazināties salīdzinājumā ar 3. ceturksni. Apstrādes rūpniecībai ir labas izredzes jaunās nepatikšanas pārdzīvot salīdzinoši viegli. Galvenie riski ir saistīti nevis ar noieta tirgiem, bet ar ražošanas procesu, ko var ietekmēt darbinieku veselība.
Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā. Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.
Koronavīrusa pandēmija vairāk ietekmē ekonomikas nozares, kas ir atkarīgas no tiešas cilvēku komunikācijas, tātad - pakalpojumus, kas kopumā pasaulē šobrīd arī cietuši vairāk. Taču Latviju un pārējo Baltiju pašlaik pandēmija skar maz, bet jūtam, ka eksporta tirgos situācija kopumā ir sliktāka nekā šeit.
Decembrī apstrādes rūpniecības dati bija sliktākie pērn, ražošanai gada griezumā samazinoties par 1,9%. Salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada, 4.ceturksnī tā arī bija pavisam nedaudz jeb par 0,1% mazāka, bet gadā kopumā pieauga par 2%.
Pagājušajā gadā Latvijas rūpniecībai vienlaikus ļoti veicās un neveicās. Dažādu sakritību kopējais rezultāts ir pieticīgs ražošanas pieaugums, pirmajos 11 mēnešos par 2,3%, gadā kopā visdrīzāk būs par kādu procenta desmitdaļu mazāk. Tas gan ir daudz labāk nekā kopumā Eiropas Savienībā, kur rūpniecība ir recesijā, tāpat kā lielā daļā pārējās pasaules.
Apstrādes rūpniecības gada izaugsmes rādītājs jūnijā noturējās plusu zonā, bet ir ievērojams risks, ka vismaz kādā no turpmākajiem mēnešiem datos redzēsim mīnusa zīmi. Lielākās bažas rada daļēji ar pasaules rūpniecības recesiju, daļēji ar citiem notikumiem saistītas nepatikšanas mežsaimniecībā un kokapstrādē. Nozarēs, kuras vispirms varētu skārt globālais makroekonomiskais vēsums — pirmkārt, metālapstrādē, arī mašīnbūvē situācija turpretim ir visnotaļ iepriecinoša.
Latvijas ekonomika ir atkarīga no tā, kas notiek pasaules tirgos, taču ne pilnībā. Šā gada sākums tam ir ļoti laba ilustrācija. Laikā, kad apstrādes rūpniecība ES ir recesijā vai tuvu tam, Latvijā tās ražošanas apjoms gada griezumā februārī audzis par 5,7%. Salīdzinājumā ar janvāri ražošanas apjoms bija par 1,9% lielāks (sezonāli izlīdzinātie dati).
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
