Jūnija vidū mūsu kā krīzes sagatavotības pētnieku uzmanību piesaistīja ziņas no Dānijas. Dānijas Ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūra, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, izdeva aicinājumu mājsaimniecībām sagatavot ūdens, pārtikas un medikamentu rezerves trijām dienām krīzes situācijām. Nākamā interesantā ziņa, kura parādījās nepilnas divas nedēļas vēlāk bija, ka tikai ceturtā daļa Dānijas mājsaimniecību ir uzklausījušas varasiestādes un sagādājušas rezerves.
Mēs visi ceram, ka nekad nepiedzīvosim militāru apdraudējumu. Tomēr atcerēsimies, ka pat dažas dienas pirms Krievijas kara Ukrainā sākuma reti kurš ticēja, ka tas vispār ir iespējams. Toreiz medijos dreifēja atsauces uz ASV izlūkdienestu brīdinājumiem, kuras izlasot daudzi tikai pasmīkņāja.
Veiktais audits ir ierobežotas piejamības informācija, tāpēc par to publiskajā telpā diskutēt ir grūti. Pēc būtības tas ir pieejams katram (jā, katram žurnālistam un iedzīvotājam), kas spēj pamatot savu vajadzību ar to iepazīties. Pamatojums, ar kuru šo ziņojumu izsniedza man, bija nepieciešamība saprast esošo situāciju, spēja atbilstoši politiski rīkoties, kā arī komunikācija ar sabiedrību un vēlētājiem.
ija nevar pieņemties spēkā. Šī ir desmitā – noslēdzošā epizode no Latvijas Bankas rakstu sērijas par to, kas Rīgai pietrūkst līdz dzīves kvalitātei kā Skandināvijā. Kādi ir secinājumi? Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas
tvija nevar pieņemties spēkā. Šī ir devītā epizode no Latvijas Bankas rakstu sērijas par Rīgu. Šai reizē – par pilsētas budžetu un tās spēju apmierināt rīdzinieku augošās vajadzības. Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena
ta 400 km rādiusā un arī lielākā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Rīgas reģionā (Rīgā un Pierīgā) dzīvo puse Latvijas iedzīvotāju, te tiek saražotas divas trešdaļas Latvijas iekšzemes kopprodukta. Rīgas reģiona lielais īpatsvars Latvijas ekonomikā diktē secinājumu: atstājot novārtā attīstību Rīgā, arī Latvijas ekonomika pieņemties spēkā nevar. Gluži kā ar jebkuru dzīves kvalitātes dimensiju – veselību, laimi, pārticību, paļāvību uz nākotni un uzticēšanos cilvēku starpā – ja Rīga šajā ziņā klibo, arī Latvijas sniegums šajās jomās nevar būt izcils. Kāda ir bijusi Rīgas reģiona attīstības dinamika kopš 1990. gadiem? Ar ko Rīga atšķiras no Tallinas, Viļņas un citām Eiropas pilsētām – ienākumu, drošības, veselības, infrastruktūras, vides piesārņojuma un pilsētas pārvaldības ziņā? Kuras pilsētas iedzīvotāji ir laimīgāki un vairāk uzticas viens otram? Vai rīdzinieki bauda visaugstāko iespējamo dzīves kvalitāti reģionā, vai Latvijas galvaspilsēta strauji iedzen reģiona līderus, vai tieši pretēji - ir indikatori, kas liecina, ka Rīga drīzāk pakāpeniski “noiet no trases”? Pārfrazējot Nobela prēmijas laureātu ekonomikā Rob
Soli pa solim Rīgā tiek atjaunots cilvēkam piemērots mērogs, uzlabojumi palīdzēs arī degošajai planētai
Lai rīdzinieki turpmāk neapsvērtu došanos prom labākas dzīves un sadzīves apstākļu meklējumos ārpus galvaspilsētas, nozīmīgs ir uzstādījums, ka nepieciešamo atbalstu aktīvai darbībai var rast pašvaldībā, tās pārvaldes vienībās, kompetences centros un atbildīgajās struktūrās. Tas ir arī solījums īpašumu īpašniekiem, ka īpašumu sakārtošana un pilnveidošana būs vieglāk saprotama un ērtāka, ka investīcijas veicinās Rīgas labklājību, respektēs pilsētnieku dzīves kvalitāti un arhitektūras vērtības.
Rīga pielaiko Ir aptaujāto ekspertu idejas zaļākai un ērtākai pilsētai. Vai kāda ideja no «pielaikošanas kabīnes» nonāks arī rīdzinieku dzīves telpā, skaidro pilsētas vadība
Uzdāvināt bērniem bērnību un sev laiku. Šādu iespēju Tiguļu ģimene ieguva, pārceļoties no Rīgas uz Cēsīm
Rīgas dome no satiksmes projektiem izvēlas dārgāko
Atklāta vēstule Rīgas mēram Nilam Ušakovam
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!