Apstākļos, kad darba tirgū valda sīva cīņa par talantiem, it īpaši kvalificētiem darbiniekiem un speciālistiem, un darbaspēka trūkums ir vērojams faktiski visās nozarēs, personālvadības speciālistiem jābūt ļoti radošiem, elastīgi un stratēģiski domājošiem, lai ne tikai piesaistītu, bet arī noturētu darbiniekus. Ne mazāk svarīgi par konkurētspējīgu atalgojumu, motivējošu bonusu grozu un vienkāršu, ātru darbinieku atlases procesu ir darba devēja tēls. Pareizi saliekot akcentus, personālvadības profesionāļiem ir iespēja jau atlases procesā piesaistīt tieši tādus kandidātus, kādi uzņēmumam nepieciešami, balstoties uz kopīgām vērtībām.
Pie savas pirmās iekārtas Jānis Nagla savulaik ticis par bezdarbnieka pabalstu. Kopā ar biznesa partneri Mārtiņu Frīdenbergu ir radījuši ļoti labi pelnošu uzņēmumu ar ambīcijām iekarot pasauli
Cilvēki ir izšķirošais resurss biznesā, tāpēc piedāvājam vērtīgas personāla vadības idejas pieredzējušās ekspertes Katrīnas Ošlejas regulārā slejā.
Jaunais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš (52) sevi iezīmējis ar diviem skandāliem: drošības likumu grozījumiem Kalvīša valdības laikā un noklausīšanās sarunām lidostā Rīga. Sportā viņš nāk no Handbola federācijas un kaļ pārmaiņu plānus
Uzņēmums nav tikai logo, sauklis un tā pārdotie pakalpojumi un produkti. Uzņēmums ir arī cilvēki un šo cilvēku radītais uzņēmuma tēls, kā arī paša vadītāja tēls jeb reputācija. Tā ir daļa no nemateriāla, bet ļoti vērtīga aktīva. Mūsdienu komplicētājos sabiedriskajos procesos reputācijas vērtības nozīme arvien pieaug, bet vienlaikus tā kļūst arī trauslāka un tāpēc jo īpaši sargājama.
Mūzikas akadēmijas prioritāte bijusi labā slava, nevis studenšu drošība
Gadu pēc tam, kad Kaspars Pēcis sāka savu biznesu — ražot jumta segumus —, iestājās ekonomiskā krīze un krahs būvniecībā. Paradoksālā veidā tieši tad arī noticēja, ka viņa darbam ir nākotne
Tāpat kā vairumā Eiropas Savienības (ES) valstu, arī Latvijā būvniecības nozarei ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē. Tā ir viena no lielākajām nozarēm materiālu patēriņa ziņā, kuras vēriens ir vienlaikus gan vājā puse (lielam organismam ir grūtāk ātri adaptēt inovācijas un attīstīties), gan iespēju avots (jebkuras pozitīvas izmaiņas šajā nozarē ir eksponenciālas). Nav arī noslēpums, ka tā ir viena no skandāliem apvītākajām nozarēm. To noteikti var mainīt, bet, lai būvniecības nozare atgūtu labo vārdu, tai būtu jāiet līdzi laikam un jācenšas tam tikt pat solīti priekšā. Nepalīdz tiesvedības procesā esošā “karteļa lieta”.
Vidējam latvietim nepatīk sarunāties ar citiem. Taču mūsu nav tik daudz, lai no biznesa perspektīvas mēs to varētu atļauties. Latvijai ir vajadzīgi starptautiskie investori un jauni eksporta tirgi. Jāapzinās, ka Latvijas tirgus ir pārāk mazs, lai būtu saistošs galamērķis lieliem spēlētājiem, toties mums netrūkst iespēju kļūt par ilgtspējīgu inovāciju centru, par radošu spēkstaciju. Tiesa, šai spēlei ir savi noteikumi, viens no svarīgākajiem – ilgtspēja. Īpaši tad, ja lūkojamies Ziemeļvalstu virzienā.
Pirmdien jāsākas izglītības darbinieku trīs dienu streikam. Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns ieskicē gan neredzamās problēmas, gan nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā
Tikai pirms dažiem gadiem Latvija gandrīz nonāca Finanšu darījumu darba grupas (FATF) “pelēkajā” jeb to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti būtiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. Latvijai no šāda pavērsiena izdevās izvairīties. FATF secināja – Latvija ieviesusi Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu ekspertu komitejas (Moneyval) rekomendācijas un kopš 2018. gada izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu. Īsā laikā esam paveikuši lielu darbu un panākuši pamatīgas pārmaiņas, padarot Latvijas naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu par vienu no efektīvākajām Eiropā. Kaut arī sabiedrībā ir izskanējis viedoklis, ka prasības ir stingras, tās ir nepieciešamas un pastāvīgi salāgojamas ar riskiem. Tādējādi darbs šajā jomā notiek visu laiku, nevis kampaņveidīgi. Ceļā uz starptautiskās reputācijas atgūšanu esam paveikuši daudz, un arī tagad darbs turpinās, turklāt tas ir svarīgāk nekā jebkad, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Latvijas Universitātes padome nesaskata problēmas augstskolas reakcijā uz profesora Māra Kļaviņa plaģiātisma gadījumu, taču to asi kritizē izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
