Ginta Zilbaloža filma Straume svētdien ASV saņēma prestižo starptautisko kritiķu Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma. Straume ir pirmā Latvijas filma, kas saņēmusi šo apbalvojumu. Tā iekļuvusi arī Britu filmu akadēmijas balvas piecu nomināciju pusfinālistu sarakstos.
Ko politiķi pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām dara sociālajos tīklos? Izrādās, tam neviens neatkarīgs novērotājs neseko
NA un AS vēlas neatkarīgu žurnālistiku pielīdzināt reklāmai
Aicinājums sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem
Dziļviltojumi, kuros politiķu tēls pirms vēlēšanām tiek nomelnots vai uzpucēts, izplatās gan Eiropā, gan ASV. Vai esam gatavi neticēt savām acīm?
Par pašvaldību lietām atbildīgā ministrija sāks darbu pie likumprojekta par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien vienojās koalīcija. Finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pašvaldība ir vienīgā Latvijā, kas nav pieņēmusi budžetu. Par domes atlaišanu parlaments varētu lemt marta beigās vai aprīļa sākumā. Pēc atlaišanas domē iecels administratorus uz pārejas periodu, vēlēšanas pilsētā uzreiz netikšot rīkotas.
15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta Ventspils pilsētas pašvaldības 2021.gada vēlēšanās griezās tiesā pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Tagad ar tiesas spriedumu atcelts KNAB lēmums par ierobežotas pieejamības informācijas statusa noteikšanu un informācijas izmantošanas ierobežošanu lietā par prettiesisko anonīmo aģitāciju 2021.gada Ventspils pilsētas domes vēlēšanās.
Pērn Eiropas Parlamenta Budžeta lietu politikas departaments norādīja, ka līdz 2019. gada beigām politiskās organizācijas Latvijā lielā mērā paļāvās uz privātajiem ziedojumiem, publiskajam finansējumam sasniedzot tikai aptuveni 35% no politisko organizāciju ienākumiem.[1] Līdzšinējie grozījumi Politisko organizāciju finansēšanas likumā ļāvuši nodrošināt aptuveni 94% no ienākumiem politiskajām organizācijām to politiskās un saimnieciskās darbības nodrošināšanai, kas ir visaugstākais rādītājs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.[2] Šāgada intervijā LTV1 raidījumam Aizliegtais paņēmiens PROVIDUS direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka norāda, ka 90% valsts finansējuma ir par daudz.[3]
14.Saeimas vēlēšanas aizvadītas, un ar patiesu interesi turpmākos četrus gadus vērosim, kā Saeimā ievēlētajām partijām veiksies ar priekšvēlēšanu solījumu turēšanu. Pati priekšvēlēšanu sacensības būtība ir kaut ko solīt un piedāvāt. Cenšoties pievērst potenciālo vēlētāju uzmanību, to dara visi politiskie spēki un katrs politiķis. Pašlaik vēl noslēguma fāzē rit sarunas par valdības un koalīcijas veidošanu. Ņemot vērā jaunievēlēto politiķu uzskatus, ieceres un solījumus, šis process prasa laiku un pietiekami daudz kompromisu no visām iesaistītajām partijām. Vai un kā likums ierobežo politiķu solījumus un to atbilstību realitātei? Kas draud par sabiedrības maldināšanu? Un kurš noteiks, kad politiskais spēks vēlētājus maldinājis apzināti un kad solījumus nav izdevies īstenot objektīvu apstākļu dēļ?
Valdība un pedagogu arodbiedrība pagājušajā nedēļā vienojās par kompromisu, līdz ar to pirmdien plānotais pedagogu streiks tika atcelts. Valdība sestdien ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu par pedagogu darba slodzes līdzsvarošanu un likmes paaugstināšanu. Ministrijas kopējais piedāvājums — 59,18 miljoni eiro 2023. gadā un 60,26 miljoni eiro turpmāk ik gadu — aptver visas izglītības jomas, izņemot augstāko izglītību.
Pirms gandrīz diviem gadiem – 2020. gada rudenī – Nacionālā apvienība kopā ar kolēģiem no Konservatīvajiem un Jaunās Vienotības mudināja Saeimu pievērsties jautājumam par valodu, kādā veicama apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācija – tas ir, tā aģitācija, kas tiek veikta priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un uz kuru attiecas noteiktie tēriņu ierobežojumi. Tā ietver priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskajā vidē – televīzijā, vides reklāmās, radio un citur. Tika iesniegti grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai noteiktu, ka šāda veida aģitācijai būtu jānotiek tikai valsts valodā. Kā toreiz, tā šodien – ticu, ka daudziem varētu šķist, ka šādam priekšlikumam nevajadzētu izsaukt īpašas domstarpības, ņemot vērā Satversmes 4. pantā noteikto, ka valsts valoda ir latviešu. Un tomēr...
Jēkabs Straume atzīst KNAB neveiksmi būvnieku karteļa lietā, taču uzskata, ka birojs strādā sekmīgi
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
