Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 5
Visa sāls slēpjas kontrastā, saka Amanda Kaufmane. «Gribējām dzeju, gribējām mūziku un tikai pēc tam sapratām, cik tas ir ģeniāli: skan reivs, un — bum! — pārslēdzas uz dzeju.» 27. janvārī Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā notiks jau piektais Dzejas pusnakts pasākums, ko rīko vairāki jaunieši — arī Gerda Roze Medne, Alise Bogdanova, Kārlis Knospiņš, Krista Kaufmane un Elza Elizabete Neilande. Pirmais pasākums notika pagājušā gada jūnijā pļavā pie Provodņika Sarkandaugavā — kādreizējā rūpnīcā tagad atrodas radošais kvartāls.
Manifesti top ne tikai tādēļ, lai mainītu pasauli, bet arī melanholijā un nogurumā, uzskata dzejnieks Artis Ostups. Nesen viņa redakcijā iznāca krājums Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām
Atšķirīgais un kopējais mūsdienu lietuviešu un latviešu prozā
Labākās grāmatas ir tās, ko nevar pārstāstīt. Vari atstāstīt sižetu, t. i., ar ko viss sākas un beidzas, kaut ko par tēliem — ka viens stostās, ir klibs, plikpaurains vai briesmīgi nešpetns —, bet pilnasinīgākos gadījumos ar to ir daudz par maz. Arī ar Einfeldu, kā ierasts, nekas tāds neiet cauri. Svētlaimīgo zeme ir mīklām pilns daudzstāvu labirints, nevis tas, ko par aizraujošu lasāmvielu pieņemts uzskatīt šaurākajā nozīmē. Lasītājam jābūt vērīgam ceļabiedram, bet, jo vērīgāks esi, jo vairāk tiec mulsināts.
Stāsts par fiktīvu vai izdomātu laiktelpu, kurā var atpazīt mūsu valsti pirms aptuveni astoņsimt gadiem
Italo Kalvīno romāna Ja reiz ziemas naktī ceļinieks postmodernie joki sola atjaunot lasīšanas brīnumu
Vācu mūsdienu mākslas izstādes kurators Marks Gisborns par simt miljonus vērtām gleznām un dzīvi franciskāņu ordenī
Pēc rekonstrukcijas durvis vērušais Rīgas Motormuzejs atgādina par automobiļu ciešo saikni ar arhitektūru
Tuvojamies Rietumu modelim, kur dzejnieks ir arī universitātes profesors, saka dzejnieks un literatūras zinātnes doktors Kārlis Vērdiņš
NRJA arhitekti, starptautiskās biennāles apmeklētājiem parādot, piemēram, padomju gados celto rūpnīcas Radiotehnika ēku, kuras siluets atgādina slaveno multfilmu varoni, mudina pārskatīt attieksmi pret pēckara modernisma arhitektūru
Kāpēc Nacionālai operai jāatbrīvojas no postmodernisma štampiem un jānododas patiesai jaunradei
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
