Artis Ostups. Foto — Lauris Aizupietis.
Manifesti top ne tikai tādēļ, lai mainītu pasauli, bet arī melanholijā un nogurumā, uzskata dzejnieks Artis Ostups. Nesen viņa redakcijā iznāca krājums Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām
Pasaules vēsturē 20. gadsimts iebrāzās ar revolūcijām un lozungiem. Politikā un mākslā vecais tika ārdīts, bet jaunais, ja arī ne radīts, tad vismaz pasludināts un apsolīts. Tas bija vēsturiskā avangarda laiks — mākslas priekšpulks, tikpat agresīvs kā militārais termins, kas to apzīmēja, radīja īpašu žanru — manifestu, savas ticības apliecinājumu caur pārējā noliegumu.
Apgādā Neputns iznācis pamatīgs sējums Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām, ko sastādījis dzejnieks un literatūrzinātnieks Artis Ostups. 439 lappusēs izlasāmi 102 manifesti, ko radošie gari sarakstījuši 20. un 21. gadsimta laikā. Izlase sākas ar Filipo Tommāzo Marineti nākotnes mākslu pasludinošo Futūrisma dibināšanu un manifestu (1909), to noslēdz un vainago mūsu pašu Preiļu konceptuālisma manifests (2020), kas uzrakstīts kā... projekts Kultūrkapitāla fondam.
