Nacionālā kinobalva Lielais Kristaps par mūža ieguldījumu pasniegta teātra un kino režisoram, pedagogam Pēterim Krilovam (75). Žurnālam Ir intervijā uz jautājumu, kā viņš dalītu naudu filmu nozarē, saka: "Nav vienas receptes, ko var izmantot katru gadu, jo ik reizi sastopamies ar pieteikto filmu stāstiem. Pats esmu ļoti jūtīgs pret falšumu — kad redzu, ka tiek spēlēts uz konjunktūru, it kā pieprasītām tēmām. Bet tas tiek darīts bez vēstures sapratnes un bez tīras sirds. Man nepatīk, ja spēlē uz falšām patriotiskām notīm." Agrāk Krilovs ir sadarbo
Kādu Eiropu vēlas redzēt vēlētāji, kuri nav vecāki par 30 gadiem? Raidsabiedrība ARTE aptaujāja jauniešus Eiropā, lai uzzinātu, ko viņi uzskata par svarīgāko.
Interviju Evikai Siliņai lūdzām jau divas dienas pirms viņas kabineta apstiprināšanas Saeimā 15.septembrī, taču izbrīvēt laiku sarunai jaunajai premjerministrei nenācās viegli. Tā esot bijusi «liela pretimnākšana no mūsu puses pirmajā darba dienā», viņa bilda pirms sarunas, kas notika uzreiz pēc koalīcijas sēdes 18.septembrī Ministru kabineta Zaļajā zālē, kur notiek valdības sēdes. Esot bijis «traks grafiks», un «ceru, ka būšu loģiska tik vēlu vakarā».
Piektajā Pasaules latviešu zinātnieku kongresā “Zinātne Latvijai”, kas noritēja tieši pirms Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vasaras skolā jūlija beigās notika daudz diskusiju par izcilību zinātnē, universitāšu reitingiem un finansējumu. Abos pasākumos formulētas vairākas atziņas par mājasdarbiem, kuri zinātniekiem, zinātnisko institūciju vadītājiem, politikas veidotājiem un industrijas pārstāvjiem būtu jāizdara,lai sasniegtu sen solītos mērķus Latvijas konkurētspējas stiprināšanā.
Pēdējos gados pasauli vienlaikus piemeklējušas vairākas savstarpēji saistītas ārkārtas situācijas jeb polikrīzes (angļ. val. poly-crisis). Starp tām ir dabas katastrofas, migrācijas uzplūdi, kas turpinās jau kopš 2015.gada, klimata un vides krīzes, 2020.gadā izraisītā Covid-19 pandēmijas veselības krīze, tai sekojošā makroekonomiskā krīze, 2022.gadā aktīvi sāktais Krievijas karš pret Ukrainu, ar to saistītie dezinformācijas un kiberuzbrukumu drošības riski, kā arī energoresursu un pārtikas nodrošinājuma kritums.
14.Saeimas vēlēšanas aizvadītas, un ar patiesu interesi turpmākos četrus gadus vērosim, kā Saeimā ievēlētajām partijām veiksies ar priekšvēlēšanu solījumu turēšanu. Pati priekšvēlēšanu sacensības būtība ir kaut ko solīt un piedāvāt. Cenšoties pievērst potenciālo vēlētāju uzmanību, to dara visi politiskie spēki un katrs politiķis. Pašlaik vēl noslēguma fāzē rit sarunas par valdības un koalīcijas veidošanu. Ņemot vērā jaunievēlēto politiķu uzskatus, ieceres un solījumus, šis process prasa laiku un pietiekami daudz kompromisu no visām iesaistītajām partijām. Vai un kā likums ierobežo politiķu solījumus un to atbilstību realitātei? Kas draud par sabiedrības maldināšanu? Un kurš noteiks, kad politiskais spēks vēlētājus maldinājis apzināti un kad solījumus nav izdevies īstenot objektīvu apstākļu dēļ?
Ja mums kas sāp, meklējam speciālista palīdzību. Ja esam apmaldījušies svešā vietā, ceļa karti taujājam tiem, kuri mums var pateikt labāko maršrutu, bet, ja nezinām, kā izbraukt trasē virāžu, vislabāk palīdzēs tie, kuri trasi braukuši simtiem reižu. Konsultācijas, iesaiste un līdzatbildība ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet būtiski nosacījumi, lai sasniegtu ilgtermiņā konkurētspējīgus rezultātus. Savukārt valstiski svarīgiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, ar sabiedrības interesēm salāgotiem un stratēģiski pārdomātiem. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez atbildīgas sabiedrības līdzdalības, savukārt sabiedrības iesaistei nepieciešams sekmīgs dialogs.
Pēdējās nedēļās sabiedrības redzeslokā nonākuši nopietni jautājumi par sabiedrisko mediju situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas – ne tikai izvērsta virkne publisku diskusiju par atspoguļojuma ētiskumu un korektumu, bet arī saņemti vairāki politiķu pārmetumi par žurnālistu darbu, un pamanāma politisko spēku iesaiste sabiedrisko mediju redakcionālās politikas ietekmēšanā. Tā ir ļoti nopietna problēma, kuru nepieciešams risināt. Tādēļ, iestājoties par demokrātiskas valsts vērtībām, tai skaitā vārda brīvību un mediju redakcionālo neatkarību, Latvijas Mediju ētikas padome ir sagatavojusi vēstuli un redzējumu par esošo situāciju.
Šogad vairāk nekā citus gadus bijām atkarīgi no politiķu lēmumiem
Politiskās ētikas kompasam tādās krīzēs kā SARS-CoV-2 vīrusa radītie satricinājumi būtu jābūt tam, kurš stabilizē un racionalizē bailes un līdzsvaro refleksīvu vēlmi sasteigt politiskos lēmumus. Izmantojot ceļotāja līdzību, politiķim savai sabiedrībai meklējot pareizo ceļu ārā no krīzēm, rokās ir karte un kompass. Viņa karte ir ekspertu un interešu grupu norādes, mediju sniegtā informācija, sabiedrības grupu prasības un vajadzības, kas jārespektē, izvēloties politiski pareizo maršrutu. Atkarībā no situācijas un ceļa mērķa katrs no tiem var izrādīties šķērslis vai palīgs.
Šajā kriminālprocesā figurē aptuveni desmit bijušo un esošo politiķu vārdi, to skaitā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), politiķis Edgars Jaunups (LA), bijusī finanšu un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bijusī Vienotības priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (Saskaņa), ceturtdien raksta žurnāls Ir par KNAB un Konkurences padomes atklāto Latvijas būvnieku karteli un ierosināto kriminālprocesu.
Jebkurā sabiedrībā valda sava hierarhija, taču principi, kuri veido šo hierarhiju, mēdz atšķirties. Lai tos saprastu, vispirms ir jāizprot konkrētās sabiedrības elites veidošanās pamatprincipi. Vēsturiski eliti parasti veidojuši tie, kas uzņemas atbildību un veic svarīgākos pienākumus sabiedrības labā. Vai politiķus un biznesa vadītājus var vērtēt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem? Un kas būtu jāņem vērā, izdarot izvēli par labu kādam no politiķiem?
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
