Ilustratīvs attēls no pixabay.com.
Politiskās ētikas kompasam tādās krīzēs kā SARS-CoV-2 vīrusa radītie satricinājumi būtu jābūt tam, kurš stabilizē un racionalizē bailes un līdzsvaro refleksīvu vēlmi sasteigt politiskos lēmumus. Izmantojot ceļotāja līdzību, politiķim savai sabiedrībai meklējot pareizo ceļu ārā no krīzēm, rokās ir karte un kompass. Viņa karte ir ekspertu un interešu grupu norādes, mediju sniegtā informācija, sabiedrības grupu prasības un vajadzības, kas jārespektē, izvēloties politiski pareizo maršrutu. Atkarībā no situācijas un ceļa mērķa katrs no tiem var izrādīties šķērslis vai palīgs.
Tikmēr šajās politiķa ikdienas sarežģītajās izvēlēs politiskā ētika pilda kompasa lomu – tā adatiņa nemainīgi palīdz kategorizēt kartes sniegto informāciju. Taču, meklējot risinājumus Covid-19 krīzē gan Latvijā, gan citās valstīs, politiskās ētikas kompass šķiet zudis un publisko diskursu nomāc tehnokrātiski situatīva pieeja.
