2024. gadā ekonomika mēģināja lidot ar vienu spārnu, kurā turklāt trūka vairākas lidspalvas. No Latvijas neatkarīgu iemeslu dēļ eksports piedzīvoja krīzi. Privātais patēriņš gandrīz nemainījās, investīcijas pat saruka, bet kopējo aktivitāti aptuveni iepriekšējā gada līmenī noturēja valsts izdevumi.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no jaunā gada cels cenas. Piemēram, tehniskās apskates maksa autobusiem un kravas mašīnām pieaugs par aptuveni 40%, agrāko 50 eiro vietā jāmaksā vairāk nekā 70. Vieglajām automašīnām šis kāpums ir 8%, jaunā cena būs 34 eiro. Toties autovadīšanas eksāmens maksās pat 20% dārgāk, gandrīz 36 eiro.
Pēc stabilitātes perioda – cenu līmenis pēdējos 15 mēnešos ir pat nedaudz samazinājies, Latvijas iedzīvotājus dažu tuvāko mēnešu laikā gaida nelielas dzīves dārdzības galvassāpes. Šīs miniciešanas būs sekas algu kāpuma ballītei, kas kulmināciju sasniedza pērn, bet ar joni turpinās vēl šogad, jo īpaši sabiedriskajā sektorā. Taču ballītes finansējums strauji izsīkst. Tāpēc bremzēsies pie gaidāmā inflācijas izciļņa daļēji vainojamais pakalpojumu cenu kāpums – to sniedzējiem vairs nebūs ne nepieciešamības, ne iespēju tās paaugstināt līdzšinējā tempā. Ciešanas būs mērenas, jo reālās algas vienalga turpinās pieaugt.
Konkurences neitralitāte ir būtisks princips, lai nodrošinātu godīgu un efektīvu tirgus darbību. Šis princips ir īpaši svarīgs Latvijā, kur ekonomikas izaugsme un ilgtspēja ir cieši saistītas ar privāto un publisko sektoru līdzsvarotu attīstību.
Ekonomika pamazām atgriežas attīstības posmā – Eiropas Centrālā banka jūnija sākumā pieņēma ilgi gaidīto lēmumu par procentu likmju samazināšanu, pieaug investoru interese par ieguldījumiem Baltijas ekonomikās, kā arī vietējo uzņēmēju aktivitāte ārvalstu tirgos. Pat tāds globāls bieds kā ģeopolitiskais risks, kas biznesa vides pētījumos pēdējos gados nostiprinājies kā galvenais apdraudējums attīstībai, investorus vairs neattur no ieguldījumu veikšanas. Latvijas uzņēmējiem kļūstot spēcīgākiem un globālākiem, mums aizvien biežāk nākas saviem klientiem nākt talkā, lai uzmeklētu un ieteiktu kvalitatīvu juridisko padomdevēju ārvalstīs. Kā būtu jārīkojas, lai atrastu uzticamu partneri tirgū, kas jums nav pazīstams?
Par vienu no pēdējo nedēļu karstākajiem ziņu tematiem kļuvuši atkārtotie centieni saprecināt jeb apvienot divus lielus, vadošus, daļēji valsts īpašumā esošus tehnoloģiju un sakaru uzņēmumus – LMT un Tet. Taču interesantāks par to, kas pateikts, ir tas, kas šajā jautājumā ticis noklusēts. Kas slēpjas aiz tādu mazliet abstraktu vārdu kā “sinerģija” un “efektivitāte” priekškara? Un kādus riskus varētu nest šo divu uzņēmumu apvienošana?
Jau kopš 2014. gada valstiskā līmenī tiek gatavotas Latvijas dizaina stratēģijas, kuru ilgtermiņa vīzija ir panākt, lai Latvijā pilnvērtīgi tiktu apgūtas dizaina sniegtās iespējas un inovāciju potenciāls. Tas nozīmē, ka dizains tiek izmantots kā stratēģisks rīks, lai risinātu mūsdienās aktuālus jautājumus un veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi, indivīdu un sabiedrības kopējo labbūtību, ieviestu un īstenotu ilgtspējīgus risinājumus un, protams, dizains kļūtu arī par rīku, kas stiprina nacionālo identitāti un valsts kopējo tēlu.
Māris Žiglevics visus savus lēmumus pieņem, sēžot pie stūres. Biznesa attīstībai viņš apzināti izvēlas mazākus klientus, nerunā sliktu par saviem traktoriem un stāsta, ka jomā valda drīzāk sadarbība nekā konkurence
“Pērc tagad, maksā vēlāk” (angliski - buy now, pay later – BNPL) ir preču un pakalpojumu apmaksas veids, kas paredz sadalīt maksājumu vienādās daļās vairāku mēnešu periodā, klientam nepārmaksājot, tātad bez papildu procentu un komisijas maksājumiem. BNPL tirgus šogad tiek novērtēts uz apmēram 309 miljardiem dolāru visā pasaulē. Tā izaugsmes tempi līdz 2026. gadam turpinās pieaugt, sasniedzot 25,5 %. Drosmīgākās prognozes paredz pat 680 miljardu dolāru apgrozījumu jau 2025. gadā.
Aizvadītajos trīs gados pasaules ekonomiku vajāja likteņa radītas likstas – pandēmija un karš. Šobrīd lielākās galvassāpes preces ražojošajai ekonomikas daļai sagādā ekonomiskā politika – procentu likmju celšana. Mērķis ir cēls, bet tūlītējās sekas nepatīkamas.
Kāpēc Latvijas Pastam nepieciešama sava maksājumu karte? Vai mēs cenšamies konkurēt ar bankām? Ar ko šī karte atšķiras no citām? Kam tā būs pieejama, un ko ar to varēs paveikt? Tā ir tikai neliela daļa jautājumu, ko esmu saņēmis, kopš prezentējām Latvijas Pasta jauno VISA maksājumu karti.
Personalizācija biznesā ir kļuvusi par spēcīgu mārketinga rīku, mainot veidus, kā uzņēmumi mijiedarbojas ar klientiem un otrādi. Arvien biežāk redzam uzņēmumus, kuri izmanto dinamiskos cenu noteikšanas algoritmus, kas izrēķina, cik mēs katrs maksāsim par konkrēto produktu vai pakalpojumu. Šāda cenu piemērošanas stratēģija raisījusi sabiedrības diskusijas par personalizācijas ētiku, jo radušās bažas par negodprātīgu klientu datu izmantošanu. Lai saglabātu patērētāju uzticību, uzņēmumiem ir svarīgi veidot skaidru un visiem pieejamu personalizācijas politiku, kas nodrošina līdzsvaru starp peļņas palielināšanu un klientu apmierinātību.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
