Jauno Covid-19 vakcīnu pietiks visiem, bet savam rudens drošības komplektam pievienojiet arī gripas un difterijas poti — briesmīgā slimība Eiropā ir atpakaļ, brīdina Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska
Ziņojumi par vakcinācijas aktivitāti pēdējās nedēļās liecina, ka Latvijā ir būtiski sarukusi interese par balstvakcīnas saņemšanu. Tas ir bēdīgs fakts, kam var būt tālejošas negatīvas sekas. Ārsti un epidemiologi turpina uzskatīt un uzstāt, ka vakcinācija un jo īpaši balstvakcīna ir nozīmīgākais un ilgtspējīgākais rīks, kas ir mūsu rokās Covid-19 pandēmijas apturēšanai.
Lai gan inficēšanās ir rekordliela, valdība jau izziņojusi pandēmijas ierobežojumu atcelšanu. Kā šos lēmumus vērtē infektologs Uga Dumpis?
Pavasaris ir allaž gaidīts — kurš gan pēc garās ziemas ar tik sasodīti īsām dienām neilgojas pēc saules siltuma, pirmo vizbuļu ziluma un iespējas netuntulēties apģērba kārtās! Taču šogad pavasari gaidu vēl diktāk.
Augstā mediķu saslimstība un Covid-19 inficēto atdalīšana no veselajiem ir galvenās problēmas slimnīcās, taču uztrauc jauna tendence — sākusi pieaugt nevakcinēto senioru hospitalizācija
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska ik dienu atrodas Covid-19 epicentrā un atzīst — situācija būtu vieglāka, ja valdība nerīkotos novēloti un dezorganizēti
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Liliāna Civjāne (Tzivian) ieguvusi doktora grādu epidemioloģijā, viņa ir Vācijas Medicīniskās informātikas, biometrijas un epidemioloģijas biedrības sertificēta epidemioloģe un Vācijas Epidemioloģijas biedrības epidemioloģisko projektu vadītāja. Ir ar viņu sarunājas, lai uzzinātu vairāk par Covid-19 jauno paveidu omikronu.
Epidemioloģei Liliānai Civjānei ir 25 gadu studiju un pētnieciskā darba pieredze citās valstīs, no tiem 10 gadi tieši epidemioloģijas jomā. Izpētot jaunākos datus par omikronu, viņa brīdina — tas nav tik maigs, kā šķita
Šonedēļ tviterī pamanīju zīmīgu foto — Maskavā pie Kremļa tūkstošiem demonstrantu, milzīga cilvēku jūra protestē pret armijas vardarbību. Grūti noticēt? Jā, bildēts ir 1991. gada janvārī, kad tauta vērsās pret brīvības cīnītāju apspiešanu Viļņā. Nekas tāds šobrīd nav iedomājams Putina vadītajā Krievijā, kur disidentus indē, bāž cietumos un psihenēs, bet «parastā tauta» ir propagandas TV nozombēta masa vai klusējošs vairākums, kas cenšas vienkārši izdzīvot. Skumji un biedējoši redzēt, ka laiks kopš PSRS sabrukuma, kas mūsu valstij nozīmēja nebijušas iespējas, viņpus robežas vairoja haosu, nabadzību un zaudēta diženuma grēmas. Iestrēdzis lēnajā Ukrainas karā un nupat nosūtījis armiju dzēst ugunsgrēku Kazahstānā, Putins kāpina likmes, izvirzot rietumvalstīm nereālas prasības par faktisku NATO demontāžu. No sirmgalvjiem, kas kara šausmas iezīduši ar mātes pienu, šajās nedēļās tik bieži kā nekad dzirdu — atmodušās senas bailes no kara. Tāpēc šajā janvārī, atceroties barikāžu upurus un Latvijas valstiskuma atjaunošanu, ir laiks padomāt, kā mums šodien jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti un brīvību.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
