Valdība jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos noteikumus par investīcijām plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā. No ES Atveseļošanās fonda un valsts budžeta līdzekļiem kopā tiks tērēti 39 890 070 eiro, lai atjaunotu, polderu sūkņu stacijas, aizsargdambjus, kā arī lēni plūstošo upju regulētos posmus. Lai gan atjaunojamiem objektiem nereti ir nozīmīga loma plūdu riska mazināšanā, Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams, lai plūdu risku mazināšanas investīcijas ne tikai pasargātu mūsu lauksaimniecības zemi un mājas vai ceļus no plūdiem, bet arī būtu draudzīgas dabai un videi, kā arī tiktu īstenotas atbilstoši jaunākajām zināšanām.
Pirms pusotras nedēļas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā notika avārija, radot vides piesārņojumu. Speciālisti noplūdi salīdzina ar pilienu jūrā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, tomēr — kā varēja sabrukt nesen būvēta dzelzsbetona siena, analizē žurnāls Ir.
Pirms pusotras nedēļas Liepājas notekūdeņu attīrīšanas sistēmā notika avārija, radot vides piesārņojumu. Speciālisti noplūdi salīdzina ar pilienu jūrā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, tomēr — kā varēja sabrukt nesen būvēta dzelzsbetona siena?
Otrdien Liepājā izdevies apturēt avārijas izraisīto notekūdeņu noplūdi jūrā, sākts kriminālprocess. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā. Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas pirmsattīrīšanas rezervuāram sabruka siena, un svētdien jūrā noplūda netīri ūdeņi. Veselības inspekcija aizliedza peldēties visās Liepājas jūras peldvietās un ieteica nepeldēties visā Kurzemes jūras piekrastē līdz Pāvilostai.
Vasaras svelmē droši peldamies upēs un ezeros, pat neaizdomājoties, ka ūdenī nonāk atkritumos izmesto zāļu vielas. Zinātnieki izpētījuši to koncentrāciju
Latvijas zinātnieku veikta notekūdeņu analīze ļauj prognozēt Covid-19 saslimšanu Latvijas pilsētās vairākas dienas pirms simptomu parādīšanās iedzīvotājiem
Mums ir paveicies — Latvijā dzeramā ūdens ir daudz, arī krāna ūdens ir labi attīrīts, stāsta Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore Linda Mežule. Viņas vadībā zinātnieki izstrādājuši jaunu tehnoloģiju ūdens attīrīšanai tām pasaules vietām, kuru iedzīvotājiem nav tā paveicies kā mums
No 12. septembra arī Igaunija ir to valstu sarakstā, pēc kuras apmeklējuma jāievēro pašizolācija. Latvijā ir otrā zemākā saslimstība ar Covid-19 no visām Eiropas valstīm, lai arī katru dienu ziņo par jauniem saslimšanas gadījumiem.
Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī gadu gaitā ir ieguldīts viens miljards eiro, Valsts kontroles (VK) revīzijā secināts, ka notekūdeņu savākšanas, novadīšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir neatrisināti jautājumi un vēl daudz darāmā.
Zinātniece Iveta Pugajeva pēta notekūdeņus un zina stāstīt, ka tajos var uzzināt par mūsu ikdienas paradumiem — kādas zāles dzeram, cik daudz smēķējam. Iespējams, tā var izmērīt pat mūsu laimes izjūtu
Baltijas jūra aizaug, un zivis iet bojā, jo tajā nonāk par daudz lauksaimniecībā izmantotā mēslojuma. Notekūdeņi no laukiem būtu jāattīra, piemēram, ierīkojot mākslīgus mitrājus to malās, stāsta dāņu profesors Braiens Kronvangs
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
