Valdība Saeimā iesniegusi darbaspēka nodokļu izmaiņu paketi, solot lielāku algu uz rokas darba ņēmējiem un vienkāršākus aprēķinus darba devējiem
Premjerministre Evika Siliņa gaida rezultātus no satiksmes ministra, aizstāv atbalstu airBaltic un skaidro nākamā gada galvenos uzdevumus
Latvijas Eksportētāju asociācija The Red Jackets (LEA) neatbalsta pašreizējos Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumus – uzmanības centrā jābūt tādām nodokļu izmaiņām, kas uzlabotu eksportētāju konkurētspēju un panāktu strauju ekonomikas attīstību, pateicoties pieaugumam eksportā.
Lai arī sarunas par jaunām nodokļu iniciatīvām nevienā brīdī nav rimušas, tomēr nupat tās uzņem jaunu sparu. Mēs saprotam priekšlikuma galveno mērķi – veicināt tālāku finanšu nozares un visas ekonomikas attīstību, bet to nevarēs sasniegt, ceļot vai nosakot arvien jaunus nodokļus un nodevas banku nozarei.
Fiksā politiķu ideja par papildus nodokli finanšu sistēmai ir vienkārša kā reizrēķins un saprotama ir tās reibinošā burvība, taču pamatu pamatos tā ir kļūdaina un ilgtermiņā – bīstama. Tā “sit” pa lielāko un vērtīgāko Latvijas attīstības dzinējspēku – jaunajiem uzņēmējiem, jo demonstrē, ka tā saucamā “pārdales ekonomika” aizvien vēl ir un būs dienas kārtībā. Saprotu, ka mani kā uzņēmēju caur banku sistēmu agri vai vēlu sasniegs visas šīs “brīnišķīgās” idejas – banku nodoklis, hipotekāro kredītu likmju regulēšana un citas – tāpēc vēlos identificēt dažas dziļas problēmas Latvijas ekonomikā, kurām patiešām būtu jāpievērš uzmanība. Jo pašlaik izskatās, ka daži politiķi paši ir noticējuši šai maldugunij, ka daudzās likstās esot vainojamas vienīgi bankas.
Ja Latvijas ekonomika un cilvēku labklājība atpaliek no mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, skaidrs, – ir vainīgas bankas. Ja Latvijā ir par maz labi atalgotu darba vietu, – vainīgas bankas. Jo tās, lūk, nefinansē jaunu uzņēmumu rašanos. Ja kāds ar sliktu kredītvēsturi vai apšaubāmas izcelsmes ienākumiem nevar paņemt kredītu, – vainīgas bankas. Šāda viedokļu “ainava” pēdējo mēnešu laikā veidojas (tiek veidota?) par un ap Latvijā strādājošajām bankām. Sabiedrība tiek “nogatavināta” jauna nodokļa ieviešanai banku nozarē, jo eirozonā īstenotās monetārās politikas dēļ, kas vērsta uz inflācijas mazināšanu, bankas nu pelna par daudz. Bet nākamajā budžetā jau tagad zināms - robu gana daudz.
Kopš šā gada aprīļa norit darbs Finanšu ministrijas (FM) izveidotajās darba grupās, kas strādāja pie Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024. - 2027. gadam (turpmāk - plāns). Ar savu ekspertīzi procesā piedalījās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedri un eksperti. Iepazīstoties ar plāna versiju, ko FM 28. jūlija vakarā izvietojusi publiskajai apspriešanai Tiesību aktu portālā, ar nožēlu jāsecina, ka izstrādes procesā tas tomēr pārvērties no proaktīvu risinājumu apkopojuma ēnu ekonomikas ierobežošanai par birokrātijas slogu pastiprinošu un represīvu aprakstu cīņai ar sekām.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) apņēmies pārskatīt nodokļu sistēmu un vēlas redzēt Valsts ieņēmumu dienestu kā uz servisu orientētu organizāciju
Ārvalstu tiešajām investīcijām ir liela nozīme valsts ekonomikas attīstībā. Tās ne tikai rada jaunas darbavietas un papildina nodokļu ieņēmumus, bet arī veicina tehnoloģiju un zināšanu pārnesi. Latvijai ārvalstu tiešo investīciju piesaistē ir klājies viduvēji. Lai gan visai sekmīgs bijis iepriekšējais gads ar vairāk nekā 40 jauniem investīciju projektiem, vēsturiskie dati rāda, ka investīciju piesaistē mēs tomēr arvien vairāk atpaliekam no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.
Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un mazinātu darbaspēka nodokļu slogu, pēdējos gados Latvijā ieviesta virkne nodokļu izmaiņu, kas lielākā vai mazākā mērā atsaucas uz katru strādājošo. Tika prognozēts, ka šīs izmaiņas Latvijas darbaspēka nodokļu slogu salīdzinājumā ar Baltijas valstīm padarīs konkurētspējīgāku, tomēr vai centieni nesuši vēlamos panākumus? Atbildi sniedz Swedbank Finanšu institūta veiktais Baltijas valstu darbaspēka nodokļu sloga salīdzinājums.
Pagājušā gada nogalē pieņemtās izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli” ir sasteigtas un nepārdomātas, nosakot nesamērīgi lielu akcīzes nodokli alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem: e-cigaretēm (elektroniskajās cigaretēs lietotiem šķidrumiem) un karsējamai tabakai, kas veicinās nelegālo tirgu un pārrobežu tirdzniecību.
Valdība neplāno atkāpties no iecerēm līdzšinējos vairākus alternatīvo nodokļu režīmus nākamgad pārveidot divos: vienā cilvēki maksās nodokļus vispārējā nodokļu režīmā; otrs būs pašnodarbināto režīms, kas dalīsies divās daļās – viena daļa būs darījumu konts, no kā tiek noņemts nodoklis, bet otra - iespēja pamatot izdevumus, un tad nodokļi jāmaksā tikai no pārējās summas. Šāda sistēma ne tuvu nav normāls nodokļu režīms, jo nav skaidri definēti pamatotie izdevumi, kā arī pastāv riski biļešu cenu pieaugumam kultūras pasākumiem.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
