Viens hobijs ir pašai mācīties, otrs — mācīt citus, saka Inga Pūre. Savu aizraušanos viņa padarījusi par ienesīgu biznesu
Paraolimpiskās spēles nosvinētas. Esam ieguvuši trīs zelta medaļas un vienu sudrabu. Kādu brīdi esam raudzījušies un svinējuši sasniegumus, kurus var gūt cilvēki ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem. Taču tas ir bijis tikai īss brīdis, uzplaiksnījums, kas vēlreiz ir atklājis to, cik talantīgi, apņēmīgi un mērķtiecīgi ir šie vēl līdz galam nenovērtētie cilvēki. Latvijā kopā ir ap 200 000 potenciālo paraolimpisko čempionu. Kad pienāks brīdis, kad mēs novērtēsim katru?
Latvijai hroniski trūkst darbinieku – kā speciālistu ar augstu kvalifikāciju, tā arī vienkāršāka darba darītāju. Tieši kvalitatīva cilvēkkapitāla pieejamība ir nozīmīgs šķērslis Latvijas konkurētspējas uzlabošanai, kas saistīts ar nepietiekami kvalificētiem darbiniekiem, iedzīvotāju skaita samazināšanos un to, ka Latvijas sabiedrība noveco. Publiski izskan viedokļi par “nepopulāru lēmumu” nepieciešamību, lai risinātu darbaspēka pieejamības problēmu, ar to pamatā saprotot imigrācijas iespēju paplašināšanu darbinieku ieplūšanai no ārvalstīm, kā arī sociālā atbalsta programmu sašaurināšanu, lai motivētu cilvēkus strādāt, nevis “dzīvot uz pabalstiem”. Abi šie virzieni ir diskutējami, taču aktualizējams vēl viens – iekšējo darbaspēka rezervju atgriešanu darba tirgū profesijās, kur darbinieki ir vajadzīgi visvairāk, kā arī to, ka ekonomikas politikai ir jāizriet no cilvēka dzīves kvalitātes interešu viedokļa.
Rīgā norisinājās ikgadējā starptautiskā konference Nākotnes darbs, un tajā tika plaši diskutēts par Latvijas un globālajiem darba tirgus izaicinājumiem, kā arī nākotnes perspektīvām. Galvenās atziņas liecina, ka demogrāfijas tendences un kopējā statistika, kas saistāma ar nodarbinātības jautājumiem, ir izaicinoša, taču labā ziņa - ir skaidri virzieni risinājumiem un atbildēm uz izmaiņām globālajā darba tirgū.
Turpinās aktīvas diskusijas par atvērtāku nosacījumu piemērošanu viesstrādnieku iekļaušanai Latvijas darba tirgū, kas pēc savas būtības un dabas ir ļoti komplicēts jautājums un izsauc dažādas reakcijas gan politiskajā līmenī, gan sabiedrībā. Kādēļ? Jo jautājums ietver gan stratēģiskus valsts nozīmes jautājumus, piemēram, valsts drošība, gan arī praktiskus apsvērumus, kas saistīti ar skaidras un atsekojamas sistēmas nodrošināšanu par šo jautājumu atbildīgo iestāžu vidū.
Viena no veselas un attīstītas sabiedrības pazīmēm ir iekļaujoša un empātiska attieksme pret cilvēkiem, kuriem, iespējams, dzīvē paveicies mazāk. Latvijā pie iekļaujošas sabiedrības veidošanas tiek strādāts dažādos līmeņos vēl kopš neatkarības atjaunošanas laikiem, tomēr realitātē pārmaiņas notiek ļoti lēni, un cilvēku skaits, kuriem sociālā atstumtība ir ikdienas realitāte, joprojām ir šokējoši liels. Kāpēc esošā sistēma nestrādā un cilvēki ar ierobežotām iespējām joprojām nevar Latvijā atrast algotu darbu?
Darbā pieņemšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzņēmēji var palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Ir Nauda skaidro, ar kādām formalitātēm darba devējam jārēķinās un kā uzmeklēt potenciālos kandidātus
Nevar turpināt darīt to pašu un cerēt uz citu rezultātu. Ja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secina, ka Latvija ir viena no pēdējām ES valstīm attiecībā uz pieaugušo prasmēm un izglītību, un, ja Latvijas Banka uz datiem balstītā veidā parāda, ka investējam cilvēkresursos maz un to darām neefektīvi, ir nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas.
Neskatoties uz to, ka darbspējīgo kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšana atbilstoši darba tirgus vajadzībām ir priekšnosacījums Latvijas ekonomikas attīstībā, joprojām novērojam situāciju, kad valsts un Eiropas Savienības līdzekļu izlietojums šim mērķim vērtējams neviennozīmīgi. Vai mūsdienu krīzes situācijā varam atļauties apgūt Eiropas Savienības līdzekļus bez jēdzīga pienesuma darbspējīgā maciņā un ietekmes uz valsts ekonomiku kopumā?
Šis gads iesākās ar plašu rezonansi par to, ka Latvijā ir augstākais darbaspēka nodokļu slogs Baltijā. Gada izskaņā valsts līmenī esam nonākuši līdz skaidri definētām nodokļu reformām. Tomēr, domājot par Latvijas ekonomikas strauju atveseļošanos, svarīgi sekmēt intelektuālo pakalpojumu eksportu un jaunu ārvalstu investoru ienākšanu Latvijā. Valdībai ir jārisina sarežģīts uzdevums, izprotot to, kas ir galvenie priekšnosacījumi, lai veicinātu šādu uzņēmumu attīstību. Vai tiešām zemāki darbaspēka nodokļi ir izšķirīgais faktors, kas investoriem liks pieņemt Latvijai labvēlīgus lēmumus?
Cik labi Latvijā dzīvojošie ārzemnieki prot latviešu valodu? Aizvien biežāk dzirdu komentārus par to, ka taksometru šoferi vai ēdiena piegādātāji nerunā latviski vai nesaprot, ko viņiem jautā. Pavisam nesen sabiedriskajā televīzijā bija raidījums par ārzemju studentiem un to latviešu valodas prasmēm, kas nav pietiekamas, lai viņi varētu atrast darbu. Taču ar problēmām saskaras ne tikai ārzemnieki, bet arī latvieši, kas atgriezušies atpakaļ uz dzīvi Latvijā. Itin bieži viņu bērniem valodas prasmes nav pietiekamas, lai brīvi iekļautos Latvijas izglītības sistēmā.
Pēdējos gados arvien vairāk izjūtam nemainīgi straujo tehnoloģiju attīstību un ienākšanu gan mūsu privātajās, gan profesionālajās dzīvēs. Arī pandēmijas izplatība šo tendenci pastiprina, paātrinot digitalizāciju neatkarīgi no nozares vai darbības sfēras. Tas rada nepieciešamību aktualizēt pārkvalifikācijas un kompetenču attīstības jautājumu sabiedrībā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darbaspēku ar atbilstošām prasmēm, kas spēj veicināt ekonomikas izaugsmi.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
