Dzeloņstiepļu žogs uz Latvijas-Baltkrievijas. Foto -Ivars Soikāns, LETA.
Turpinās aktīvas diskusijas par atvērtāku nosacījumu piemērošanu viesstrādnieku iekļaušanai Latvijas darba tirgū, kas pēc savas būtības un dabas ir ļoti komplicēts jautājums un izsauc dažādas reakcijas gan politiskajā līmenī, gan sabiedrībā. Kādēļ? Jo jautājums ietver gan stratēģiskus valsts nozīmes jautājumus, piemēram, valsts drošība, gan arī praktiskus apsvērumus, kas saistīti ar skaidras un atsekojamas sistēmas nodrošināšanu par šo jautājumu atbildīgo iestāžu vidū.
Tajā pašā laikā “vilciens iet uz priekšu” un jau šobrīd uzņēmumi arvien aktīvāk piesaista darbaspēku no citām valstīm.
Situācija Latvijas darba tirgū ir izaicinoša un diemžēl paredzams, ka tāda tā saglabāsies arī turpmākajos gados. Lai gan valstī reģistrētais bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems (2023. gada septembra beigās tas bija 5,3%, kas ir par 0,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš), arvien biežāk dzirdam par kvalificēta darbaspēja trūkumu vidēji un augsti apmaksātajās profesijās un tāpat arī zemāk atalgotajās profesijās. Analizējot piedāvājumu un pieprasījumu, redzams, ka ir profesijas, kurās ir liels skaits brīvo darba vietu, bet pretī nav tik liels skaits reģistrēto bezdarbnieku, lai aizpildītu brīvās vakances. Jāņem vērā arī reģionālais pārklājums. Ne vienmēr reģionā, kurā tiek piedāvāts darbs, būs pieejami atbilstošās profesijas pārstāvji. Lielā mērā pietrūkst darbinieki būvniecībā, gan zemas kvalifikācijas darbinieki (būvstrādnieki), gan vidējas kvalifikācijas darbinieki (betonētāji, mūrnieki, metinātāji, krāsotāji utt.). Trūkst arī informācijas ievadīšanas operatori, gaisa kuģu stjuarti. Pēdējās minētās ir profesijas, kurās jābūt svešvalodu prasmei.
