Šogad stāsies spēkā Eiropas Parlamenta atbalstītais aizliegums importēt tādus produktus, kuru ražošana notikusi uz pirmatnēju mežu rēķina. Taču šīs prasības draud pasliktināt nodarbinātības situāciju nabadzīgākos pasaules reģionos. Vai Eiropa var glābt mežus un klimatu, neiznīcinot darbavietas, piemēram, Malaizijā?
Ir šķetina, vai tiešām aiz klimata plāna mērķiem slēpjas mežsaimnieku intereses par intensīvāku koku ciršanu
Valdības pēkšņais lēmums atļaut tievāku koku ciršanu tuvāko gadu laikā palielinās mežizstrādi par aptuveni 10%. Papildu koksni vajagot šķeldai, lai siltumapgādes uzņēmumi Krievijas izraisītā kara un energocenu kāpuma apstākļos varētu atteikties no gāzes. Taču vides aizstāvji brīdina — jaunie noteikumi ir pilnīgā pretrunā Eiropas zaļajam kursam
Septiņas lietas, kuras jāzina par globālā klimata foruma COP26 iznākumu
Sabiedrība pieprasa mežu saglabāšanu,…
Princips attiecībā uz mežu dabas daudzveidību ir vienkāršs – jo ilgāku laiku mežā nav veikta saimnieciskā darbība, jo lielāka ir tajā sastopamā sugu un dabiskajiem mežiem raksturīgo struktūru daudzveidība. Daudzām sugām specifiska dzīvotne ir lielu dimensiju koki – gan augoši, gan nokaltuši.
Tikko pieteicis sevi rakstniecībā kā debitants ar grāmatu Meža meitene Maija, ornitologs Viesturs Ķerus (36) uzreiz izvilcis lielo lomu — Latvijas Literatūras gada balvu par labāko oriģinālliteratūru bērniem. Rakstīšanas savaldzināts, jau perē nākamo grāmatu
Koku ciršanas noteikumu grozījumi var kļūt ne tikai par nopietnu draudu Latvijas dabai, bet arī par kliedzošu piemēru tam, uz cik vājas argumentācijas pamata balstīti noteikumi var iegūt Ministru kabineta atbalstu.
Vairāk nekā pusei (64%) melnā stārķa ligzdu tuvumā skan motorzāģi un meža tehnika. Ornitologs Māris Strazds satraucies — ja saimnieciskā darbība mežos būs vēl aktīvāka, melnā stārķa pēc pāris paaudzēm Latvijā vairs nebūs. Ceturtdien žurnāls Ir pēta, kas notiek Latvijas mežos un kāpēc trauksmi par jaunajiem koku ciršanas noteikumiem ceļ ne tikai ornitologi.
Vai atļaut cirst tievākus kokus, lai meža aprites ciklā īpašnieki varētu ietaupīt aptuveni 20 gadus un valsts iekasētu papildu miljonus nodokļos? Mežsaimnieki saka «jā», bet vides sargi stingri iebilst, norādot uz jau tā noplicināto bioloģisko daudzveidību. Kādi ir pušu argumenti?
Tautā sirsnīgi dēvēts par Dabas Ķēniņu, Guntis Eniņš drīzāk atgādina nevaldāmo palaidni Lennebergas Emīlu. Viņa piedzīvojumi līdzinās dižiem nedarbiem. 86 gadu vecumā joprojām dodas ekspedīcijās glābt dižkokus, meklēt dižakmeņus un pārdroši spraukties neatklātās alās. Nupat sarakstījis aizraujošu grāmatu Latvijas dabas brīnumi
Koku ciršanas noteikumu grozījumi tiek virzīti bez ietekmes uz vidi novērtējuma un uz ļoti ļodzīgas argumentācijas pamata. Tas liek domāt, ka īstie iemesli noteikumu grozījumu virzīšanai anotācijā vispār nav minēti, bet anotācija rakstīta formāli, lai it kā viss prasītais tajā būtu. Tagad jāskatās, vai lēmumu pieņēmēji būs gatavi norīt tiem izmesto āķi vai tomēr iedziļināsies jautājumā, par kuru lemj.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
