Nekustamo īpašumu attīstītāju biznesā Latvijā dominē igauņi, lietuvieši un skandināvi. Tas attiecas gan uz jauno mājokļu tirgu, gan uz ieguldījumiem biroju, tirdzniecības centru un citu komercplatību tapšanā. Kāpēc šajā perspektīvajā nišā pagaidām ir tik maz Latvijas uzņēmumu? Vai tāpēc Rīgā jauno projektu ir mazāk nekā Viļņā un Tallinā?
Desmit mēnešus pēc Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām Indriķis Muižnieks apstiprināts amatā. Tagad viņš steidz gādāt par jaunām studiju programmām, viena no tām ir epidemioloģijā
Abu mūsu Baltijas kaimiņvalstu uzņēmēji naski investē Latvijā — no Igaunijas un Lietuvas uzkrātās investīcijas pērn pārsniegušas kopumā jau 3,3 miljardus eiro. Mēs lasām igauņiem piederošos Delfus, dzīvojam igauņu Merka celtos mājokļos, lietojam lietuviešu Bites internetu un mobilos sakarus. Ir Nauda nolēma izlūkot, kas kaimiņus vilina mūsu tirgū un kādas grambas vēl kavē jaunu investīciju pieplūdumu?
Ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni cieši saistīts uzņēmums gatavs valstij dāvināt zemi koncertzāles būvei Andrejostā. Taču tā nav labdarība — ģimenei būve ļoti nepieciešama, lai beidzot šeit sāktu attīstīt nekustamos īpašumus, kuros ieguldīti vismaz 25 miljoni eiro. Izvēlēties Andrejostu pirmais ministrijai ieteicis toreizējais Rīgas mērs Nils Ušakovs
Iepirkumā par Laimas šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos uzvarējusi būvfirma Merks. Līguma kopsumma ir 8,92 miljoni eiro, un jau 2020. gadā plānots tajā sākt ražošanu.
Izveidot pelnošu akciju portfeli un dividendēs iegūt līdz 9% gadā — tā ir laba alternatīva bankas depozītiem, kas pēdējos gados naudu praktiski nenes. Par ienesīgākajām akcijām un arī riskiem, kas nāk līdzi tām, — Ir Nauda investīciju apskats
Būvfirma Merks noslēgusi 42,5 miljonus vērtu līgumu ar zemo cenu veikalu tīklu Lidl par loģistikas centra izveidi Ulbrokas ielā Rīgā.
ABLV banka bija viena no lielākajām jaunās Skanstes apkaimes attīstītājām. Vai tās krahs pārvilks svītru grandiozajiem plāniem un arī skandalozajam «kapu tramvaja» projektam Rīgā?
Leģendārie ielu remonti Rīgā šovasar deldēja ne tikai pilsētnieku nervus, bet arī domes maku — 3,5 miljonus eiro izmaksāja Krišjāņa Valdemāra iela, 2,2 miljonus — Lāčplēša iela. Kāpēc šos pasūtījumus Rīga uztic tikai piecām firmām, divos gados tām sadalot vairāk nekā 20 miljonus eiro? Ir turpina šķetināt ēnu ekonomikas mezglus Rīgas iepirkumos
Tā nav nejaušība, ka nelielās kompānijas pēc uzvarām iepirkumos mēdz bankrotēt, nesamaksājot valstij nodokļus. Tieši negrasīšanās maksāt nodokļus ļauj tām piedāvāt iepirkumā kārdinoši zemu cenu. Šādi secina žurnāls Ir, kas ceturtdien publicē plašu pētījumu par to, kas notiek Rīgā ar būvniecībā izlietotiem miljoniem eiro un cik galu galā saņem paši būvnieki.
Sakopta Rīga ir Nila Ušakova vadītās domes lepnums — vairākus gadus galvaspilsētā aktīvi turpinās degradēto teritoriju atdzīvināšana jeb revitalizācija. Taču iepirkumos sadalītie miljoni baro arī ēnu ekonomiku, jo nodokļu nauda nekontrolēti aizplūst būvniecības apakšuzņēmējiem, kuri maksā smieklīgi mazas vidējās algas un paliek arī parādā valstij, liecina Ir pētījums
Koncertzāles oficiālā atklāšana notiks novembra sākumā ar plašu koncertu un pasākumu programmu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
