Indriķis Muižnieks. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš.
Desmit mēnešus pēc Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām Indriķis Muižnieks apstiprināts amatā. Tagad viņš steidz gādāt par jaunām studiju programmām, viena no tām ir epidemioloģijā
Dažas dienas pēc 26. marta, kad valdība neklātienes sēdē apstiprināja Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, viņš strādā rektorātā Raiņa bulvārī 19. «Vajag dabūt dažus cilvēkus kopā,» Muižnieks telefonintervijā paskaidro, kāpēc pandēmijas laikā strādā nevis no mājām, bet rektora kabinetā, kurš atkal, pēc desmit mēnešu pārtraukuma, ir viņējais.
Nevienam citam rektoram Latvijā nav bijis tik sarežģīts ceļš līdz kabinetam kā Muižniekam pēc viņa otrreizējās ievēlēšanas. Pirmo reizi LU rektora amatā viņš tika pirms pieciem gadiem, un toreiz valdība apstiprināja amatā bez šaubām un mazākās aizķeršanās. Taču vēlēšanas pagājušā gada 24. maijā izraisīja diskusijas. Ja no 286 satversmes sapulces dalībniekiem 141 balso par, bet 143 — pret, vai rektors uzskatāms par ievēlētu? LU vadība uzskatīja — jā, Izglītības ministrija bija pretējās domās. Divas nedēļas vēlāk notika atkārtota balsošana, kurā no 248 sapulcē reģistrētajiem dalībniekiem 132 bija par Muižnieku, bet 112 pret. Tomēr vēlēšanās pieļauto pārkāpumu dēļ valdība Muižnieku neapstiprināja amatā, un viņš vērsās tiesā. Neskaidrības beidzās 10. februārī, kad Administratīvā rajona tiesa valdības lēmumu atzina par prettiesisku, Ministru kabinets šo spriedumu nepārsūdzēja un 26. martā Muižnieku apstiprināja amatā. Tikmēr mēnešiem Latvijas lielākā augstskola bija bez īsta vadītāja.