Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski multilingvisms[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud.
Savulaik rakstīju, ka pirms 30 gadiem no Latvijas aizejošais Krievijas Federācijas karaspēks te atstāja 22 300 militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu. Aizbrauca neliela daļa okupācijas gados iebraukušo. Statistika liecina, ka 35 gadu laikā krievu skaits Latvijā no 34% sarucis līdz 24%. Kā izrādās, 11% no viņiem (apmēram 51 tūkstotis) neprot latviešu valodu.
Ikvienam, kurš pašreiz dzīvo un plāno Latvijā uzturēties vismaz trīs gadus, ir jāprot sarunāties latviešu valodā vismaz pamatzināšanu līmenī. Latvijā dzīvo ne tikai cilvēki, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet mūsu līdzpilsoņi, kuri ieguvuši pilsonību naturalizācijas kārtībā un tūkstošiem ārvalstnieku, kuri Latvijā studē, strādā vai uzturas citu apstākļu dēļ.
Maskavā dzīvojošais žurnālists Pāvels Širovs pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām vērtē atmosfēru galvaspilsētā un pārmaiņu iespējas valstī
Ukrainas lielākais izaicinājums šobrīd ir svaigu vienību iesaiste karā, uzskata Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš. Intervijā žurnālam Ir viņš analizē karadarbību Ukrainā divos gados un prognozē — kara gaita izšķirsies dienvidos.
Vai Facebook cenzē Ukrainu atbalstošus ierakstus? Daudzi Latvijā tā uzskata, tomēr Re:Baltica neatrada pierādījumus, ka Facebook satura moderatori apzināti dzēstu Ukrainu atbalstošus ierakstus. Taču atklājās cita problēma — satura politika veidota tā, ka emocionāli runāt par karu ir praktiski neiespējami. Kremļa ārpolitikai tas nāk tikai par labu
Latviešiem 50 okupācijas gados nenonākt padomju smacenī ļoti palīdzējusi pretošanās svešajām varām, kas gājušas pāri, intervijā žurnālam Ir saka bijušais Latvijas Tautas frontes līderis un žurnālists Dainis Īvāns. Viņš skaidro, kāpēc, viņaprāt, pēc pilna kara sākuma Ukrainā krievi nesaceļas pret diktatoru Putinu - Krievijā gadsimtiem bijusi pazemota un pazemīga tauta.
Žurnāliste, reklāmas aģentūras New Black radošā direktore Vladislava Romanova (29) uzņēmusi filmu Daugavpils — iespēju vai nespēju pilsēta?, kurā uzdevusi arī daudzus jutīgus un nepatīkamus jautājumus. To dēļ jau saņēmusi draudus
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa piesaistījusi uzmanību Rietumos ar skaidro valodu par nepieciešamību stāties pretī Krievijas agresijai. Rīgas apmeklējuma laikā viņa atrada brīdi parunāt arī ar Ir
Savās visai ilgajās darba un piedzīvojumu gaitās esmu pabijis daudzās zemēs un sastapis visdažādāko tautību pārstāvjus. Sākot ar latīņamerikāņiem manā dzimtenē ASV un beidzot ar šerpām Everesta nometnēs. Esmu pieredzējis temperamentīgo dienvidnieku emociju izvirdumus un miermīlīgo tibetiešu apbrīnojamo pazemību. Taču visā šajā kultūru kokteilī īpaši izceļas viena tauta. Krievi.
Ir sācies Ukrainas uzbrukums ienaidniekam. Tas nav standarta uzbrukums, žurnālam Ir saka Zemessardzes štāba virsnieks, kapteinis Jānis Slaidiņš. Viņš norāda, ka tas nebūs kavalērijas trieciens ar plīvojošiem karogiem: "Ukraiņi sit galvenokārt pa krievu apgādes kolonnām, tiltiem, pievadceļiem, štābiem, dzīvo spēku un cenšas meklēt vājo vietu Krievijas aizsardzības sistēmā. Tā notiek šis pretuzbrukums. Tas, ka ir ieņemti kādi divi trīs ciemi, nav stratēģisks, bet taktiska līmeņa panākums. Var teikt, ka tas ir zināms ukraiņu sasniegums, bet tas neizšķir kaujas likteni. Ukrainas spēku galvenais uzdevums ir piespiest krievu karaspēku atkāpties uz Dņepras kreiso krastu, maksimāli nogriežot apgādi, radot problēmas komandvadībā, lai krievu spēki paši velkas prom no turienes."
Ukrainas militārais eksperts un Ukrainas bruņoto spēku rezerves pulkvedis Oļegs Ždanovs skaidro, kāpēc
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
