Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju Latvijā ir grūtības samaksāt rēķinus un veidot uzkrājumus, rāda Swedbank pētījums. Kāpēc tā ir problēma galvenokārt jauniešiem un sievietēm, skaidro finanšu pratības eksperte Evija Kropa
Sarunāties ar bērnu par naudu un finansēm ir visai nepateicīga nodarbe. Tēma jaunam cilvēkam neinteresanta un šķietami mazaktuāla, turklāt arī pašam vecākam visi jautājumi var nebūt pilnībā skaidri. Tomēr runāt par naudu, krāšanu, aizņēmumiem un ieguldījumiem nudien ir vērts, jo no šo jautājumu izpratnes tiešā veidā ir atkarīga mūsu bērnu labklājība. Pensijas uzkrājumu kontekstā var teikt, ka izpratnes un pareizu lēmumu “cena” ir vismaz 100 tūkstošus eiro vērta.
Uzkrājuma veidošana ir svarīga jebkurā dzīves posmā. Taču stratēģijas, kā tikt pie kārotā, var būtiski atšķirties
Ko par mūsu kopējo labklājību, izmantotajām un vējā palaistajām iespējām stāsta skaitļi
Uz četriem jautājumiem par to, kā veidot veselīgu un uz izaugsmi tendētu attieksmi pret naudu, atbild finanšu pratības padomniece Egija Veisa, personīgo finanšu mentore Inga Bolukemini un finanšu un pārdošanas trenere Elīna Pelčere
Kāpēc finansiālās stabilitātes radīšanai svarīga ne tikai labi izveidota sistēma un rūpīga krāšana, bet arī pareizā attieksme
Ko taupa taupītājs, to laupa laupītājs — tas ir viens no argumentiem, ko bieži izmanto cilvēki, kuri neuzkrāj nākotnei. Savas naudas pasargāšana ir tēma, kuru vērts aplūkot no dažādiem aspektiem
Domājot par finanšu pratību un tās nozīmi īsākā un ilgākā termiņā, prātā nāk stāsts par trim sivēntiņiem. Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi, kuri izauguši atvadījās no māmiņas un devās pasaulē. Viens brālītis drīz vien sāka mūrēt sev mājiņu, jo zināja, ka pienāks ziema. Abi pārējie turpināja spēles un tiem izdevās uzbūvēt vien salmu un žagaru namiņus. Vēl pirms ziemas atnāca ļaunais vilks, un, kad vilks bija nopūtis salmu un žagaru mājiņas, tad visi brālīši patvērās drošajā un pamatīgajā mūra mājā.
Uzņēmējiem, kas raduši ik dienu riskēt biznesā, personīgās finanses var kļūt par drošības salu. Tāpēc turpmākajos Ir Nauda numuros pieredzējuši eksperti dalīsies ar finanšu pratības padomiem.
Kāpēc latvieši labprātāk krāj naudu zeķē, nevis liek tai strādāt savā labā
Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par veiksmes stāstiem un ko no tām varam mācīties Latvijā?
Pēdējā laikā publiskajā telpā uzvirmojušas diskusijas, kurās virknēti argumenti par un ap pensiju ienesīgumu un pārvaldīšanas plāniem. Jaunpienācēji cenšas izaicināt, lai piesaistītu uzmanību, tirgus maratonisti sniegt savu redzējumu, kas pamato ilgtermiņa skatu un rūpes par lielākās krājēju daļas labklājību. Tomēr nereti, salīdzinot pensiju plānu ienesīgumu dažādos periodos, tiek aizmirsts būtiskākais – plānu ienesīgums atspoguļo vidējo temperatūru istabā, ne katra cilvēka uzkrājuma pieaugumu, jo ienesīgums katram mainās atkarībā no veikto iemaksu apmēra un regularitātes.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
