Ukrainas karavīri frontē. Foto — Scanpix.
Pagājušonedēļ pieredzētais Krievijas zvērīgais raķešu trieciens Kijevas bērnu slimnīcai bija skaudrs atgādinājums ikvienam «kara nogurdinātajam», kurš padevies ilūzijai, ka līdz ar pieklusušo ziņu plūsmu no Ukrainas apsīkusi arī karadarbība. Tā diemžēl nav. Nav apsīcis ne karš, ne okupantu zvērība.
ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā pēc video ierakstu analīzes un notikuma vietas izpētes izvirzījusi pieņēmumu, ka trieciens bijis tiešs, nevis ēkā iekritusi notriekta raķete. Tātad plānots uzbrukums civilajam objektam. Apšaudīt ar raķetēm slimnīcu, kurā ārstējas pašu spēkiem evakuēties nespējīgi bērni, ir visgļēvākā, nožēlojamākā rīcībā, kādu vien spēj veikt bruņots karavīrs.
Tā spilgti izgaismo Kremļa melus, ka Krievija ir gatava miera sarunām un varētu izbeigt karu kaut šodien.
