Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu. Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents.
Kad pirms 30 gadiem tika dibināts advokātu birojs TGS Baltic, jurisprudences nozarē Latvijā viss bija citādi – jurisprudences vide, attieksme pret tiesībām, klientu prasības, ārējie apstākļi. Šodien ir izaugusi jauna, dedzīga un vispusīgi izglītota advokātu paaudze, savstarpējā konkurence kļuvusi daudz spēcīgāka, un kopumā mēs ejam kopsolī ar Eiropas advokātu saimi. Latvijas tiesību nozare ir piedzīvojusi milzīgu attīstības lēcienu un pie tā nebūt neapstāsies. Taču ir lietas, kam nekad nevajadzētu mainīties.
Laikā, kad plaši tiek uzsvērta nepieciešamība pilnveidot digitālās prasmes un finanšu pratību, nepelnīti tiek piemirstas sekas, ko var radīt juridisko zināšanu trūkums. Juridiskā pratība mūsdienās ir tikpat svarīga un nepieciešama, kā iepriekš minētās zināšanas. Gan sabiedrībai kopumā, gan uzņēmējiem ir nepilnīgas zināšanas šajā jomā, taču ar vienu neapdomātu parakstu var būtiski sabojāt gan biznesu, gan citus dzīves aspektus, tāpēc pamata juridiskās zināšanas ir svarīgas ikvienam.
«Dzīvojam tik labi, kā mēs nekad neesam dzīvojuši,» saka Satversmes tiesas jaunā priekšsēdētāja Sanita Osipova un uzsver, ka arī tiesu sistēmu esam izveidojuši tik neatkarīgu, kāda Latvijā nekad agrāk nebija bijusi.
Mediācijas popularitāte pēdējos gados būtiski pieaug. Pēdējo piecu gadu laikā uzsākto mediācijas procesu skaits ir trīskāršojies – ja 2015. gadā tie bija 115 procesi, tad 2018. gadā skaits sasniedzis jau 385, liecina Sertificētu mediatoru padomes darbības statistika. Turklāt dažādojas arī mediēto lietu kategorijas. Mediācija Latvijā lēni, bet stabili ienāk kā komercstrīdu, tā arī darba strīdu risināšanā. Visplašāko piemērojumu mediācija ieguvusi ģimenes strīdu lietās.
No juristiem līdz grāmatvežiem un reklāmistiem — pēdējos gados Latvijā apņēmīgi audzis «balto apkaklīšu» pakalpojumu eksports. Līdzīgi kā ražošanas uzņēmumiem, arī šajā gadījumā eksports ir ne tikai attīstības, bet arī izdzīvošanas faktors. It īpaši laikā, kad nāksies atgūties pēc koronavīrusa izraisītā negantā drebuļa
Latvijā juristu pārprodukcijas šobrīd noteikti nav. Labi un kvalificēti juristi ir un būs nepieciešami vienmēr. Ja ielūkojamies, piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā, redzēsim, ka ir daudz vakanču, kas attiecas tieši uz juridiskajām profesijām, turklāt gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldē, piemēram, Saeimā. Aktuāls ir arī jautājums par iemesliem, kādēļ visi juristi nestrādā savā specialitātē.
2021. gadā visi topošie juristi, neatkarīgi no izvēlētās augstskolas, pirmo reizi kārtos vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu. Tie būs studenti, kuri sākuši studijas 2019. gada rudenī. Lai gan valda liela neziņa par to, kā eksāmens izpaudīsies, tam noteikti nevajadzētu atturēt jauniešus izvēlēties jurista profesiju. Studentiem, kuri ir atbildīgi apmeklējuši nodarbības un mācījušies, nebūs pamata satraukumam.
Ir dažādi veidi, kā apgūt jaunas lietas – lasot atbilstošu literatūru, klausoties ekspertu stāstījumā, vai vērojot no malas, bet viena no vērtīgākajām un iedarbīgākajām metodēm ir praktiska mācīšanās, kad apgūstamā viela tiek apgūta interaktīvi, piemēram, izspēles veidā. Šādi, piemēram, ir iespējams apgūt tiesību zinātnes. Tās ir nozīmīgas topošajiem juristiem, kas spēj sniegt papildu kompetenci un ticību saviem spēkiem, veidojot pieredzi nākotnes profesijā.
Latvijā daudzas jomas nav sakārtotas, un tieši šeit būs darbs mums – jaunajiem juristiem. Tikai jāatceras - jābūt drosmīgiem un spējīgiem paust savu viedokli! Ja to spēsim, tad tiksim sadzirdēti. Izvēloties jurista profesiju, jāapzinās, ka turpmāk cilvēki pie tevis vērsīsies pēc palīdzības, tāpēc jāspēj uzņemties atbildību par savām atbildēm. Izvēlētā profesija iet roku rokā ar misijas apziņu un nepārtrauktu sevis pilnveidošanu.
Vairāk nekā 50 Latvijas juristi, kas ikdienā darbojas dažādās tiesību jomās, aicina Saeimu ievēlēt Egilu Levitu Valsts prezidenta amatā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
