Latvijas skolās gadiem ilgi aktuāla problēma ir mācību līdzekļu trūkums, kas apdraud izglītības kvalitāti un bērnu nākotni, kā arī ierobežo skolotāju iespējas pilnvērtīgi īstenot mācību procesu. Taču pērnā gada nogalē valdība atvēlēja 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidei un vienlaikus norādīja, ka mācību līdzekļiem finansējuma nepietiek. Sanāk, ka valsts budžetā neatradās 4 miljoni eiro, kas nodrošinātu mācību līdzekļus visiem sākumskolas skolēniem visos priekšmetos, bet atradās 21 miljons monitoringa sistēmai.
Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis Programma skolā.
Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir pašlaik, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli Programma skolā, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iezīmē prioritātes 2025. gada budžetam un stingru rāmi, kurā tam būs jāiekļaujas
Mācību gada vidū skolās trūkst vairāk nekā 200 skolotāju, visbiežāk latviešu valodas un matemātikas stundās. Ministrija sagatavojusi atkal jaunu skolu finansējuma modeli un cer, ka būtisks algu pielikums palīdzēs noturēt jaunos pedagogus, no kuriem daudzi raksta atlūgumus
Ilgstoši ir diskutēts, kā Latvijā noturēt jauniešus. Manuprāt, atbilde ir sarežģīta un vienkārša vienlaikus – proti, cilvēkam ir jājūtas drošam vai vismaz cerīgam par savu nākotni, spēju īstenot sevi kā personību un pelnīt ar savu darbu Latvijā. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmums piesaistīt augstākās izglītības iestāžu finansējumu to rezultātiem – absolventu skaitam un viņu nodarbinātības līmenim – ir signāls ne tikai augstskolām vētīt un uzlabot savas programmas, bet arī sabiedrībai – valstij rūp cilvēku un tautsaimniecības nākotne.
Valdība ir kā Krievijas pensionārs, kurš valodas mācības atliek uz pēdējo brīdi
Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājības pamats ir ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība. Taču, lai izaugsme būtu ilgtspējīga, produktivitāte jāpaaugstina ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī izglītības sistēmā.
Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums. Tiek piešķirtas budžeta vietas, bet rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt, orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu, nevis tikai procesu.
Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju. Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet diemžēl nesniedz gaidītos rezultātus.
Uzņēmējs Normunds Bergs jau gadiem iestājas par eksakto mācību priekšmetu atbildīgāku mācīšanu skolās. Ir panākta obligātā matemātikas eksāmena atjaunošana vidusskolu beidzējiem, šobrīd plānota pāreja uz obligāto eksāmenu dabaszinību priekšmetos. No jaunās Saeimas Bergs gaida, ka izglītības jautājumi tiks risināti prioritārā kārtā
Par izglītības sistēmu atbildīgas bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš, TB/LNNK, Demokrātiskā partija Saimnieks, Tautas partija, Latvijas Pirmā partija, Jaunais laiks, Zaļo un Zemnieku savienība, Reformu partija, JKP. Pēc neatkarības atjaunošanas pārmaiņas izglītības sistēmā veic jau 22. izglītības ministrs, un katrs no viņiem veicis vai ierosinājis kādu pārmaiņu.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
