Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Latvijas ekonomikas mugurkauls, taču 2025. gadā to konkurētspēju būtiski ietekmē spēja ieviest tehnoloģijas, īpaši tās, kas balstītas uz mākslīgo intelektu (MI). Pēdējo divu gadu laikā MI rīku attīstība bijusi ļoti strauja, un šīs tehnoloģijas vairs nav tikai lielo uzņēmumu privilēģija – tās kļuvušas pieejamas arī MVU, paverot jaunas iespējas drošības risinājumos, pakalpojumu personalizācijā un datu analītikā.
Uzņēmuma Datu tehnoloģiju grupa izstrādātā programmatūra ik dienu pārrauga desmitiem tūkstošu celtnieku plūsmas Latvijas būvlaukumos
Publiskā sektora iepirkumos, tai skaitā kritiski svarīgu IT infrastruktūru un programmatūru izstrādē, noteicošais aspekts nereti ir tieši cena. Bieži tiek meklēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums vai arī cena ir noteicošais faktors vērtējumā, dodot priekšroku lētākajam risinājumam, tomēr lētākais ne vienmēr ir labākais un izdevīgākais ilgtermiņā. Lai sekmētu tādu IT sistēmu izstrādi, kas patiešām kalpo gala lietotāju vajadzībām, turklāt ir pielāgojamas tehnoloģiju attīstībai, vienlīdz svarīgi aspekti ir arī izstrādātāja pieredze, atsauksmes, piedāvātais tehnoloģiskais risinājums un ilgtspēja.
Kā miljoniem datoru visā pasaulē nonāca «bojāejas cilpā», izraisot vēl nepieredzētu digitālo sabrukumu
Profesijas maiņa vai pāriešana no vienas nozares uz citu šodienas darba tirgū vairs nav retums. Reaģējot uz pārmaiņām, uzņēmumi īsteno dažādas apmācību programmas, lai ieinteresētu jaunus darbiniekus, papildus tam pieejami arī izglītības projekti speciālistu piesaistei. Iespēju ir daudz, un, kaut gan katrs jaunais sākums var likties biedējošs, es ticu, ka viss ir atkarīgs no katra personīgās vērtību sistēmas un pārliecības. Atliek tikai sev uzdot jautājumu: kas man sniedz gandarījumu? Kas es esmu šodien, un par ko vēlos kļūt rīt?
Vai telefonkrāpnieki no uzņēmuma konta var “izzvejot” miljonos mērāmas naudas summas? Var, – ja uzņēmums iepriekš nav pietiekami rūpējies par drošību un darbinieki nezina, kā rīkoties krāpniecības gadījumos. Mūsu uzņēmumi aug lielāki un kļūst vērtīgāki, taču pieaug arī riski un lielāka uzmanība jāpievērš drošības jautājumiem. Piemēram, tam, vai tiesības veikt pārskaitījumus no uzņēmuma konta jaunajos apstākļos var atstāt vienam cilvēkam.
Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs. Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).
Svarīgi saprast, ka jaunas IT sistēmas ir nepieciešams ieviest nevis tāpēc, ka tas ir “moderni” un “visur attīstītajā pasaulē tā dara”, vai ir iespēja apgūt pieejamo IT budžetu, bet tāpēc, ka valstij ieguldījumi digitalizācijā ir kritiski svarīgi, lai Latvija spētu saglabāt globālo konkurētspēju un lai Latvijas cilvēkiem būtu droša un pārtikusi nākotne. Sekmīgi īstenoti digitalizācijas projekti nozīmē to, ka Latvijā iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus, objektīvi analizējot iespējamās alternatīvas, nevis viena vai otra lēmumu pieņēmēja subjektīvajās pārdomās. Otra nozīmīgā priekšrocība – digitalizēti procesi notiek daudz efektīvāk, bieži vien ātrāk, ērtāk un ar mazāku cilvēkresursu iesaisti.
Savas darbības sākumā Possible Security hakeri meklēja un atrada veidus, kā uzlauzt sabiedriski nozīmīgu organizāciju IT sistēmas, lai parādītu to vājās vietas un liktu aizdomāties par kiberdrošību, kuras nozīmi uzņēmēji apjauš tikai pamazām
Publicējam Finanšu nozares asociācijas viedokli par 24.oktobra Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītajiem priekšlikumiem kredītņēmēju atbalstam.
Kamēr Igaunijā jau ilgāku laiku visiem obligātas ir eID kartes un ir savietojamas IT datu bāzes, Latvijā VARAM uzticēta IT projektu koordinācija "vienotā arhitektūrā"
Biznesa tehnoloģiju izstrādātāju "FMS" nopērk "Visma Group"
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
