Labklājības ministrija informē par 2025.gadā gaidāmajām izmaiņām sociālajā jomā.
Rīga ir lielākais dažādu sociālo pakalpojumu sniedzējs Latvijā, uz kuru ar zināmu skaudību skatās iedzīvotāji no visas valsts. Cilvēki ar invaliditāti, kuri bieži ir arī mazturīgi, var izmantot bezmaksas vai daļēji apmaksātas palīdzības programmas. Viena palīdzība ir cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem, cita rīdziniekiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tā tam ir jābūt, jo kas gan palīdzēs rīdziniekiem, ja ne pašu vietvara!
Atklājot Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sociālo iniciatīvu Izdevīgie ceļojumi, kur viena no tēmām ir invaliditātes izraisītas diskriminācijas mazināšana, mums jautāja, vai un kā ir mainījusies Latvijas sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti. Ar Rihardu to pārrunājot, vienojāmies, ka pēdējo 10 gadu laikā noteikti ir redzamas pozitīvas tendences. Ejot pa ielu, apkārtējo skatieni nav tik uzkrītoši, un šķiet, ka cilvēki kopumā ir pieraduši redzēt kādu, kuram vajadzīgi palīglīdzekļi vai ir citas īpašas vajadzības. Ja Rihards savulaik Baldonē skolā bija pirmais un vienīgais bērns ar invaliditāti, tagad tas nav nekas ārkārtējs, un bērni vispār to uztver un pieņem ļoti viegli, ja ar viņiem par to runā.
Kā nodrošināt, lai ikviens, neatkarīgi no sociālā statusa vai piederības, var pilnvērtīgi piedalīties sabiedriskās aktivitātēs, iekļauties darba tirgū, piekļūt informācijai un pakalpojumiem? Eiropas Savienības (ES) Pamattiesību harta ir būtisks cilvēktiesību ievērošanas un iedzīvotāju labklājības uzlabošanas instruments, kas aptver dzimumu līdztiesību, iekļaušanu, kā arī nediskrimināciju un veicina ikviena sabiedrības locekļa vienlīdzīgas tiesības. Horizontālais princips “Vienlīdzīga, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” caurvij visas politikas jomas un nozares un ir balstīts ES Pamattiesību hartas vērtībās. Šis princips uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt pamattiesību ievērošanu arī ES fondu apguves procesā.
Esam ļoti dažādi. Lielākā daļa no mums var izmantot visas savas maņas – dzirdi, redzi, tausti, lai iepirktos, pieteiktu vizīti pie ārsta vai iegādātos transporta biļeti. Taču ne visi to spēj. Eiropā ir vairāk nekā 100 miljoni cilvēku ar invaliditāti, bet Latvijā tādu ir ap 200 tūkstošiem jeb 10% no iedzīvotājiem.
Paraolimpiskās spēles nosvinētas. Esam ieguvuši trīs zelta medaļas un vienu sudrabu. Kādu brīdi esam raudzījušies un svinējuši sasniegumus, kurus var gūt cilvēki ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem. Taču tas ir bijis tikai īss brīdis, uzplaiksnījums, kas vēlreiz ir atklājis to, cik talantīgi, apņēmīgi un mērķtiecīgi ir šie vēl līdz galam nenovērtētie cilvēki. Latvijā kopā ir ap 200 000 potenciālo paraolimpisko čempionu. Kad pienāks brīdis, kad mēs novērtēsim katru?
2024. gada paralimpiskajās spēlēs Parīze plāno uzņemt aptuveni 4400 sportistus ar invaliditāti.
Galvenās nodokļu likmes 2024.gadā
Viena no veselas un attīstītas sabiedrības pazīmēm ir iekļaujoša un empātiska attieksme pret cilvēkiem, kuriem, iespējams, dzīvē paveicies mazāk. Latvijā pie iekļaujošas sabiedrības veidošanas tiek strādāts dažādos līmeņos vēl kopš neatkarības atjaunošanas laikiem, tomēr realitātē pārmaiņas notiek ļoti lēni, un cilvēku skaits, kuriem sociālā atstumtība ir ikdienas realitāte, joprojām ir šokējoši liels. Kāpēc esošā sistēma nestrādā un cilvēki ar ierobežotām iespējām joprojām nevar Latvijā atrast algotu darbu?
Sabiedrībā joprojām pastāv spēcīgi aizspriedumi pret citādo, tai skaitā pret cilvēkiem ar funkcionāliem, īpaši garīga rakstura traucējumiem, un bērniem, kuri auguši ārpus ģimenes. To apliecina dažādu pētījumu rezultāti*. Mums nebūtu jāmēģina pierādīt, ka “viņi” ir pilnvērtīga sabiedrības daļa – tas ir neapstrīdams fakts. Ir jāskatās acīs patiesībai – problēma ir cilvēkos, kas nepieņem un atstumj. Latvijā nav “viņu”, esam tikai “mēs”.
Viņas ir nešķiramas tiešā vārda nozīmē. Bet šis nav stāsts tikai par cilvēku un viņa labāko draugu suni. Stāsts ir par neatkarību, līdztiesību un cieņu
Visā pasaulē ir vairāk nekā viens miljards cilvēku ar invaliditāti jeb 15% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Šie dati rāda, ka digitālās vides jeb digitālo rīku pieejamība maksimāli lielam cilvēku skaitam nav tikai kāda uzņēmuma papildu priekšrocība vai vēl viens korporatīvās sociālās atbildības projekts, bet gan nepieciešamība, lai uzņēmums varētu attīstīties un radīt iekļaujošu vidi. Turklāt, lai gan visiem pieejama digitālā rīka radīšana nozīmē papildu nosacījumus, tas patiesībā var palīdzēt radīt inovatīvus risinājumus, kas atvieglos ikdienu visai sabiedrībai.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
