Foto - Evija Trifanova, LETA.
Sabiedrībā joprojām pastāv spēcīgi aizspriedumi pret citādo, tai skaitā pret cilvēkiem ar funkcionāliem, īpaši garīga rakstura traucējumiem, un bērniem, kuri auguši ārpus ģimenes. To apliecina dažādu pētījumu rezultāti*. Mums nebūtu jāmēģina pierādīt, ka “viņi” ir pilnvērtīga sabiedrības daļa – tas ir neapstrīdams fakts. Ir jāskatās acīs patiesībai – problēma ir cilvēkos, kas nepieņem un atstumj. Latvijā nav “viņu”, esam tikai “mēs”.
Ir bērni, kuriem smagākais brīdis, ierodoties skolas pasākumos, ir noskatīties uz citiem bērniem, kuriem ir abi vecāki. Tikpat smagi ir nodurtu galvu skatīties zemē, kad uz tevi rāda ar pirkstiem un sauc par nekam nederīgu – tikai tāpēc, ka dzīvo bērnunamā, nevis savā ģimenē. Tu esi izrauts no vienīgā, kas tev kā bērnam ir pazīstams, – ģimenes, bet arī skolā nevari justies droši. Šis ir tikai viens no stāstiem.
