Enerģētiskā krīze Spānijā un Portugālē lika aizdomāties par iespējamiem krīzes cēloņiem. Domāju, ka Spānijas enerģētiķiem viss ir skaidrs, jo enerģētiskā sistēma ir vienota, digitalizēta un viss operatoriem ir redzams.
Šajā nedēļas nogalē gaidāmā Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju, un integrācija Eiropas energotīklos aktualizē jautājumu par enerģijas ražošanu un patēriņu Baltijā. Šo tēmu aktualizē arī nesenie uzbrukumi Baltijas energosavienojumiem ar Ziemeļvalstīm, kas liek domāt par mūsu pašu spējām saražot nepieciešamo enerģiju.
Ir piektdiena, 2024. gada 10. maijs. Daugavā rimti plūst ūdens, HES turbīnas griežas, saule spīd un saules paneļi ģenerē elektrību. Tomēr ar saražoto elektrību Latvijas patēriņam nepietiek. Tāpēc Baltijas valstu vienotajā elektroenerģijas tīklā uz Latviju plūst igauņu saules enerģijas, vēja enerģijas un degakmens ģenerācija, kā arī Lietuvas vēja un saules parkos radītā elektrība.
Vides pārraudzības valsts birojā iesniegti un dažādās Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa stadijās ir jau 46 vēja elektrostacijas (VES) projekti. Aprīlī un maijā vien saņemti desmit jauni projektu pieteikumi. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, īstenotie projekti gandrīz desmitkāršotu saražotās elektroenerģijas apjomu un stiprinātu Latvijas energoneatkarību.
Jura Fedotova izveidotajā uzņēmumā Eligent aizrautīgi inženieri spēj apvienot programmēšanu ar elektrosistēmām, izstrādā sarežģītas automatizācijas sistēmas un gudrus robotus. «Jā, katram robotam ir smadzenes, mēs tās iedodam. Mēs gan to saucam par sirsniņu,» precizē Juris
Jau ilgāku laiku Latvijas energobilancē vērojam – elektroenerģijas imports gadu no gada palielinās, 2022. gadā no kopējā patēriņa Latvija importēja vairāk nekā 30% elektroenerģijas. Enerģētikas eksperti jau tuvā nākotnē prognozē elektroenerģijas patēriņa dubultošanos. Ir vairāk nekā skaidrs, ka Latvijai nepieciešamas jaunas elektrostacijas un jāražo pašiem – tikai tā varam būt patiesi neatkarīgi. Tas arī ir vienīgais veids, kā panākt zemākas un prognozējamākas elektroenerģijas cenas.
Daudzi iedomājas, ka sasniegt klimata neitralitāti var tikai ar "atjaunīgiem" (šeit un tālāk lasiet — vājiem, neuzticamiem un lielus resursus prasošiem) enerģijas avotiem — sauli un vēju. Daži pielaidīgākie atzīst, ka cīņā pret globālo sasilšanu "jāizmanto visi ieroči, tajā skaitā kodolenerģija". Gan vieni, gan otri neapzinās, ka cīņā pret globālo sasilšanu praktiski vienīgais ierocis ir kodolenerģija, kam citi enerģijas avoti tikai traucē un lieki tērē Zemes resursus.
Elektroenerģijas cenu svārstīgums bieži maina priekšstatu par nozares investīciju potenciālu atkarībā no tā, kāda ir tās cena tirgū konkrētajā mirklī. Augsta cena palielina investīciju apetīti, bet zema cena motivē ieguldījumus iesaldēt. Šī likumsakarība nevar attiekties uz lieliem enerģētikas uzņēmumiem, kam jārīkojas ne tikai īsāka termiņa konjunktūras vadītiem, bet arī valsts ilgtermiņa interešu motivētiem.
Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām. Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.
HES un kurināmā koksne ļauj Latvijai būt starp atjaunīgās enerģijas līderiem Eiropas Savienībā, bet nākamās desmitgades mērķu sasniegšanai rīcība ir nepieciešama jau tagad
Šveicietim Gotfrīdam Valdišpīlam Latvija kļuva par otro dzimteni. Viņa Rīgā izveidotais uzņēmums pagājušā gadsimta 20.—30. gados bija vienīgais dzirnavu un spēkstaciju turbīnu ražotājs visā Baltijā
Šis rudens atnācis ar energokrīzi — iedzīvotāju un uzņēmēju pirktspēja ievērojami mazinājusies, cīnoties ar inflāciju. Gatavojoties ziemai, kas ir lielākais energoresursu patēriņa laiks, publiskajās telpās tiek saīsināti darba laiki un mazināts apgaismojums, apkures sezonas sākšanās tiek atlikta uz pēdējo brīdi un sākam pierast pie zemākas temperatūras istabās. Skaidrs, ka šīs ziemas mēneši būs jāpārlaiž, pievelkot jostas ciešāk, bet, ko varam darīt, lai nākamgad dzīvotu labāk? Lētākas elektroenerģijas iespējas pastāv gan citiem, gan mums — Eiropas uzņemtais zaļais kurss jau ved šajā virzienā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
