Gada inflācija jūnijā Latvijā bija 1,4%, informē statistiķi.
Pēdējā laikā Latvijas ziņu virsrakstos samērā bieži parādās tēmas, kas saistītas ar satiksmes drošību un tās regulēšanu ar stacionārajām un mobilajām ātruma kamerām, kā arī nesen uzstādītajiem pirmajiem vidējā ātruma kontroles radariem un droniem. Tā kā Latvija joprojām ieņem vienu no zemākajām vietām Eiropas Savienībā ceļu satiksmes drošības jomā, policija cenšas rast arvien jaunus risinājumus situācijas uzlabošanai, daudzi no tiem saistīti ar šādu dažādu digitālo rīku plašāku lietojumu.
Jau septīto gadu apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) rīkotajā konkursā “Drošākais uzņēmuma autoparks” noskaidros atbildīgākos Latvijas uzņēmumus, šoreiz pastiprinātu uzmanību pievēršot braukšanas ātrumam un ar to saistītajiem autovadītāju paradumiem. Ātrums mūsdienu cilvēkam ir svarīgs, sevišķi uzņēmējam, kuram jāpagūst piegādāt preci vai apkalpot klientus, ievērojot grafiku un apsteidzot konkurentus. Kā atrast līdzsvaru starp ikdienā veicamajiem darbiem un nepieciešamību iekļauties kopējā satiksmes plūsmā, neradot bīstamas situācijas ar pārāk ātru vai pārāk lēnu braukšanu? Varbūt risinājumi ir vienkāršāki nekā pirmajā brīdī šķiet?
Nesen izskanēja viedoklis, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāk finansējuma nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Kā tie radari arī putenī tik labi bildē? Kā neaizsalst? Vai viņu «acis» redz krāsaini vai melnbalti? Tas mani tik ļoti interesē, ka uzmeklēju cilvēku, kurš par radariem zina visu — Aigars Strods, radaru sistēmas administratrors CSDD IT departamentā. Viņš pastāsta, ka katram radaram ir ventilators, kas uztur vajadzīgo temperatūru un nokausē ledu. «Izturīgi viņi ir. Nesen Šmerļa radaram vajadzēja apkopi pēc noteiktā grafika, un pēc nocelšanas izrādījās, ka stikls sašauts. Pilnīgi lupatās! Bet radars bildes ražoja,» — tā Aigars. Un, jā, radara acis redz krāsas, un e-pakalpojumā soda kvīts ienāk krāsaina, taču pastkastē atnāk melnbalti ziņojumi. Aigars pieved pie datora, kur «sabra
Ceļu satiksmes negadījumu rezultātā pēdējos gados bojā gājušo cilvēku skaitam ir tendence samazināties, tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Kopējais satiksmes negadījumu skaits būtiski nemainās vai pat palielinās.
Satiksmes drošībā Latvijā tiek ieguldīti gan nodokļu maksātāju, gan valsts uzņēmumu, gan privāto organizāciju, gan arī autovadītāju personiskie līdzekļi, jo 2% no kopējiem OCTA maksājumiem nonāk īpašā satiksmes drošības fondā, lai īstenotu dažādas programmas. Finansējumu saņem policija, medicīnas darbinieki, ceļu būvnieki, izglītības sistēma un citas jomas, kas tieši vai pastarpināti rūpējas par drošību uz Latvijas ceļiem.
2018. gadā valsts budžeta ieņēmumos no soda naudām par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir ieplānoti 25 miljoni eiro, 2019. gadā jau gandrīz 29 miljoni, bet salīdzinājumā aizvadītajā 2016. gadā reāli tika iekasēti 12,7 miljoni, tātad pāris gadu laikā pieaugums plānots divas reizes.
Pirms dažiem gadiem autovadītāja apliecību ieguvis jauns vīrietis - tāds ir tipisks ātrbraucējs. Jau gadu šos neprāšus cenšas atvēsināt stacionārie fotoradari. Kādi ir rezultāti?
Četri pārvietojamie fotoradari konstatējuši 6477 ātruma pārkāpumus
Nedēļas notikumi Latvijā
Nīderlandes ražotāja ''Gatso'' ierīces CSDD piegādās uzņēmums "Reck"
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
