Biometāna ražošana Latvijā tiek apspriesta arvien biežāk, taču nereti to pavada mīti, kas attālina sabiedrības izpratni par šī resursa potenciālu. Biometāns jau tagad ir nozīmīgs ilgtspējīgas enerģētikas elements, kas var stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
Notikumi, sasniegumi un atklājumi, kas pārsteidza 2024. gadā
ES jaunu mērķu ieviešanā izmanto gan pātagas, gan burkāna principu, proti, dod naudu investīcijām, taču soda par mērķu nesasniegšanu. Pie ES fondu naudām esam pieraduši, bet būs jāpierod arī pie tā, ka, iespējams, maksāsim soda naudas par pietiekami lielā apjomā nesamazinātiem izmešiem. Tomēr ES regulējums attiecībā uz emisijām ir sarežģīts un jāizvairās no pārpratumiem un pārmetumiem nevietā.
Ar neapbruņotu aci redzams, ka transporta dekarbonizācija Latvijā ir dziļā krīzē. Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi grozījumus direktīvā par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta jomā jāpalielina līdz 29%. Latvijā savukārt pēdējo divu gadu laikā atjaunojamo energoresursu patēriņš transportā ir sarucis no aptuveni 7% līdz 2%. Tātad ir dinamika, bet pretējā virzienā.
Kaut enerģētiskā krīze ir beigusies un nav satraukuma, ka ziemā mums varētu pietrūkt gāzes, joprojām spēkā ir pagaidu regulējums par siltumenerģijas tarifa regulēšanu neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā, kas iedzīvotājiem nāk par sliktu. Atjaunojot stratēģiju nākamajiem 10 gadiem, AS Rīgas siltums (RS) ir iespēja siltumenerģijas tirgu nolikt uz veselīgas konkurences, investīciju un izaugsmes sliedēm, kas rīdziniekiem nozīmētu stabilākus rēķinus par siltumu bez dramatiskiem cenu lēcieniem.
Latvijai jautājums par Eiropas uzņemto zaļo kursu savā ziņā ir ļoti vienkāršs — jāsaprot, vai vēlamies palikt atkarīgi no Krievijas fosilajām enerģijām, vai arī gribam būt neatkarīgi, moderni, turklāt darīt ko labu pasaulei.
Saūda Arābija dara visu iespējamo, lai fosilā degviela turpinātu būt pasaules ekonomikas centrā vēl vairākas desmitgades — ar lobēšanu, pētniecības finansēšanu un savu diplomātisko ietekmi tā kavē klimata problēmu novēršanu
Pasaules tirgi
Jautājumu par degvielas cenu kāpuma mazināšanu šobrīd risina ne tikai Latvija, bet visas Eiropas Savienības valstis. Centrālie uzdevumi ir samazināt cenas, atkarību no Krievijas, kā arī nodrošināt pārtikas krājumus ziemai. Visās valstīs izskanējuši dažādi priekšlikumi, kā šos mērķus sasniegt reāli, lai reizē ar ūdeni neizlietu arī pašu bērnu. Eiropas valstu piedāvātajiem priekšlikumiem šā mērķa sasniegšanai ir gan savi plusi, gan ar mīnusi, tāpēc šeit vietā būtu jautājums - vai iespējams aprēķināt kvadratūru aplim?
Autožurnālists Normunds Avotiņš izvērtē zīmīgākos elektroauto un hibrīdu modeļus, kas šobrīd dominē tirgū
Jau pirms simt gadiem pasaule bija pussoli no tā, lai lielāko daļu spēkratu darbinātu elektrība. 20. gadsimta sākumā trešdaļa no visiem auto ASV bija elektromobiļi. Veidojot šo žurnāla Ir speciālizdevumu, mūs interesēja noskaidrot — vai esam vēlreiz pietuvojušies lūzumpunktam?
Neliela Šveices kompānija ir pārliecināta, ka spēs palīdzēt apturēt klimata izmaiņas, izsūcot no atmosfēras siltumnīcas efektu izraisošo oglekļa dioksīdu jeb ogļskābo gāzi
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
