ētika
- Viedoklis
- 18.10.2024.
Atbildība par mākslīgā intelekta ētisku attīstību jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm
- Viedoklis
- 10.06.2024.
Ētikas dilemmas zinātnes “Ēdenes dārzā”
- Psiholoģija
- 02.06.2024.
Morāle digitālajā laikmetā
- Analīze
- 20.03.2024.
- Ieva Jakone
Viņš man lika justies creepy*
- Viedoklis
- 18.12.2023.
Datorzinātnieka izglītība
- Viedoklis
- 01.05.2025.
Kad sistēma klusē: šķēršļi akadēmiskajai godprātībai
Kas traucē risināt akadēmiskā godīguma problēmsituācijas Latvijā? To analizējam šajā ‒ jau trešajā ‒ Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) rakstā.
- Viedoklis
- 18.10.2024.
Atbildība par mākslīgā intelekta ētisku attīstību jāuzņemas visām iesaistītajām pusēm
Efektīva regulēšana un apdomīga tehnoloģiju uzraudzība ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka mākslīgā intelekta (MI) attīstība nes labumu visām sabiedrības grupām, neradot nevēlamas sekas ilgtermiņā. Pašlaik MI attīstās ļoti strauji, un tas var radīt kā būtiskus ieguvumus, tā arī riskus, tādēļ nepieciešama paplašināta izpratne un piesardzība gan lietotāju, gan izstrādātāju vidū.
- Viedoklis
- 10.06.2024.
Ētikas dilemmas zinātnes “Ēdenes dārzā”
Latvijā jau vairāku gadu desmitu garumā ir nepietiekams valsts finansējums zinātnei, un, iespējams, var kļūt apnicīgi par to dzirdēt atkārtoti. Tomēr tie, kuri atrodas akadēmiskajā vidē, var piekrist, ka nepietiekama finansējuma apstākļos tiekties pēc akadēmiskās izcilības nozīmē radīt auglīgu augsni ētikas dilemmām. Ētikas pārkāpumu riski ir apstākļu kopums, kas zema finansējuma, augstas konkurences un uz kvantitāti mērķētu vērtēšanas kritēriju apstākļos liek radīt skaitliski vairāk zemas kvalitātes rezultātu. Riskus rada arī neinformētība un zināšanu trūkums par situācijām, kas potenciāli uzskatāmas par akadēmiskā godīguma pārkāpumiem.
- Psiholoģija
- 02.06.2024.
Morāle digitālajā laikmetā
Vai varam strādāt kopā, ja nevaram vienoties par darba ētikas pamatprincipiem?
- Analīze
- 20.03.2024.
- Ieva Jakone
Viņš man lika justies creepy*
Nepiedienīgas ziņas sociālajos tīklos, seksistiski komentāri. Seksuāla uzmākšanās augstskolās nav jaunums, un tā notiek ne tikai Mūzikas akadēmijā. Kā izmainīt šo sistēmu?
- Viedoklis
- 18.12.2023.
Datorzinātnieka izglītība
Diskusijās par mākslīgo intelektu (MI) vārdu "cilvēks" dzirdam tikpat bieži, cik vārdu "tehnoloģija". Antropocentrisks jeb uz cilvēku vērsts mākslīgais intelekts, cilvēcīga tehnoloģija, MI atbilstība cilvēciskajām vērtībām - saraksts ir garš. Lai gan termins "cilvēks" šajās frāzēs tiek lietots tik plaši, ka diez vai mēs spētu vienoties par tā nozīmi, visi šie termini norāda uz stingru vēlmi potenciāli nekontrolējamu tehnoloģiju pārvaldīt cilvēku interesēs. Cilvēka iesaistīšanās šajā procesā ir būtiska, bet tā automātiski nenodrošina cilvēcīgu tehnoloģiju. MI uzņēmumu ekosistēmā ilgtspēju un ētikas atbildīgajiem ir nozīmīga loma, taču kā ar inženieriem, izstrādātājiem un datu zinātniekiem? Lai padarītu tehnoloģijas cilvēcīgākas, viņiem ir jāiegūst atbilstoša izglītība, pirms viņi uzsāk karjeru. Mums ir jāpārskata datorzinātņu studentu izglītība, lai, tehnoloģijām attīstoties, tiktu ievērotas cilvēciskās vērtības un tiktu veicinātas demokrātiskās vērtības.
- Viedoklis
- 08.02.2023.
Godprātīga personas datu izmantošana nav tikai juridisks, bet arī morāls pienākums
- Labsajūta
- 16.02.2022.
- Marija Leskavniece
No pupiņas līdz tāfelītei
- Analīze
- 08.12.2021.
Dr. Vajadzēs Noģērbties
- Pasaulē
- 18.12.2023.
VIDEO: Eiropa vēlas regulēt mākslīgo intelektu
Eiropas Savienība vienojas par likumu, kas regulēs mākslīgo intelektu, bet kādi ir mākslīgā intelekta riski un priekšrocības? Šonedēļ Eiropas raidsabiedrības ARTE apskatā - no veselības aprūpes un izglītības līdz politikai, mākslīgā intelekta iespējas uzlabot vai apdraudēt dzīvības. Eiropa panākusi vēs
- Viedoklis
- 08.02.2023.
Godprātīga personas datu izmantošana nav tikai juridisks, bet arī morāls pienākums
Personalizācija biznesā ir kļuvusi par spēcīgu mārketinga rīku, mainot veidus, kā uzņēmumi mijiedarbojas ar klientiem un otrādi. Arvien biežāk redzam uzņēmumus, kuri izmanto dinamiskos cenu noteikšanas algoritmus, kas izrēķina, cik mēs katrs maksāsim par konkrēto produktu vai pakalpojumu. Šāda cenu piemērošanas stratēģija raisījusi sabiedrības diskusijas par personalizācijas ētiku, jo radušās bažas par negodprātīgu klientu datu izmantošanu. Lai saglabātu patērētāju uzticību, uzņēmumiem ir svarīgi veidot skaidru un visiem pieejamu personalizācijas politiku, kas nodrošina līdzsvaru starp peļņas palielināšanu un klientu apmierinātību.
- Viedoklis
- 01.11.2022.
Izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze
Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču diemžēl realitāte ir tāda, ka arvien vairāk nākas saskarties ar pieklājības trūkumu. Šāda tendence satraucošos apjomos novērojama arī izglītības jomā.
- Labsajūta
- 16.02.2022.
- Marija Leskavniece
No pupiņas līdz tāfelītei
Pasaulē aizvien lielāku popularitāti gūst amatšokolāde jeb Bean-to-Bar koncepts kakao kāruma gatavošanā
- Analīze
- 08.12.2021.
Dr. Vajadzēs Noģērbties
Četras sievietes apsūdzēja ārstu seksuālā izmantošanā. Kāpēc šī Latvijas mērogam unikālā lieta beidzās ar neko?
- Viedoklis
- 01.04.2021.
Zinātnes pakļaušana un nepiedodama augstprātība
RUMIEM saistītais AstraZeneca vakcīnas efektivitātes pētījuma dizains? Ka seniorus kā apdraudēto grupu pētīt nebija ētiski, ka viņi iekļāvās noslēguma fāzes pētījumos un ka dati patiesībā bija paredzami. To visu var atrast vakcīnas aprakstā, pētījumos, un to arī vairākkārt uzsvēris valsts galvenais infektologs. Aizliegtajam paņēmienam gan tas nav šķitis aktuāli, piedevām raidījums pats vieglu roku "lieto" seniorus spēcīgākam šova efektam. Manuprāt, tas balansē uz ētisko apsvērumu robežas. Mums priekšā sarežģīta vasara, kurā nāksies saskarties ar faktu, ka liela daļa iedzīvotāju atsacīsies vakcinēties. Šobrīd par to šķiet dīvaini runāt (tik daudzi taču sitas vai nost, lai tiktu pie vakcīnas). Taču atcerēsimies, cik dīvaini pagājušā vasarā izskatījās tie ļaudis, kuri sašuta un iebilda citam raidījuma vadītājam, kad tas klāstīja līdzības par masku kā žogu, kam vīruss viegli lido cauri, un to, ka tas nekas, ja no vīrusa nomirs 20 vecie un vājie. Un tie 20 tobrīd šķita tīrais kosmoss. Bezatbildīgi tas bija tad, un bezatbildīga ir šāda "pētījuma" publiskošana tagad. Man ir arī ārkārtīgi žēl, ka Bojāra kungs neizmantoja iespēju atvainoties. Spēja atvainoties nav vājības izpausme. Atvainošanās vārdiem piemīt īpašs spēks – tā rada vietu jaunām iespējām. Bet, rādās, ka tieši pazemības Bojāra kungam trūkst. Mazi papildinājumi tiem, kas vēl nav noguruši no lasīšanas. 1. Aicinu ieskatīties LŽA Ētikas kodeksā ar piebildi, ka, pirmkārt, G. Bojārs nav tās biedrs, otrkārt, iespējams, šo raidījumu vispār nevajag skatīt kā žurnālistikas produktu, bet gan kā apšaubāmu šovu. Ja tomēr gribas būt tam pirmajam, tad Aizliegtais paņēmiens veidotājiem gan vajadzētu šo profesijai saistošo kodeksu izlasīt punktu pa punktam. Tāpat ir vērts iemest aci arī LTV Rīcības un ētikas kodeksā, kura 2.3.1. punkts vēsta, ka sabiedriskā medija uzdevums ir "nodrošināt sabiedrībai pilnvērtīgu un kvalitatīvu informāciju par tās dzīvi ietekmējošiem lēmumiem". Manā skatījumā Aizliegtā paņēmiena šis un vēl daži Aizliegtā paņēmiena raidījumi ir pretrunā ar minēto. 2. Mans uzsvērums no teorijas. Sliktās zinātnes žurnālistikas sekas: - maldina auditoriju, - izplata greizus un potenciāli pseidozinātniskus apgalvojumus, - mazina sabiedrības uzticēšanos zinātniskās žurnālistikas ticamībai, - var mazināt sabiedrības uzticību zinātnei. Viss nosauktais, visticamāk, ar ļoti lielu iespējamību, ir noticis. 3. Atgādinājumam. Izrunāšanās par vakcīnām pēdējā Aizliegtā paņēmiena raidījumā bija tikpat bezatbildīga un pseidozinātniska, kā pirms pāris gadiem veidotais Aizliegtā paņēmiena raidījums par Laimas slimību. Aplamu un negudru raidījuma vadītāja noslēdzošo "secinājumu" dēļ greizu skanējumu ieguva arī nesenais Aizliegtā paņēmiena izlaidums par ierobežojumu neesamību Igaunijā. Šie abi + pēdējais Aizliegtais paņēmiens patiešām uzrāda tendenci – raidījuma komanda bīstami bieži iekrīt pašu izliktos slazdos. Proti, demonstrē klaju neizpratni un neprasmi strādāt ar tēmām un problemātiku, kurā nepieciešamas iemaņas zinātnes komunikācijā. 4. Vai tiešām nav panākts nekas pozitīvi vērtējams? Manuprāt, racionāls ieguvums no šī raidījuma par vakcīnām – uzzinājām, cik daudzi Latvijā līdz ar G. Bojāru zinātni neprot. Tas ieskicē darbības lauku. Rosina žurnālistus izvērtēt savus spēkus šādu jautājumu risināšanā. Un diskusija par šo ir laba ziņa.
