Ģenerālprokuratūra nupat ir tik aktīva, cik gadiem ilgi nebija bijusi. Mēnesi pēc tiesas sprieduma Lemberga lietā uzrādīja apsūdzības Šķēlem un Šleseram un sāka pārbaudi par vakcīnu iepirkumu. Toties sabiedrības sašutumu izraisījušas apsūdzības Ventspilī baseinā noslīkušā bērna vecākiem un arī prokuratūras lēmums pārsūdzēt tiesas spriedumu par kompensāciju kaņepju audzētājai pensionārei.
Apsūdzības uzturētājs Juris Juriss nepiekrīt tiesai, ka Lembergs nav nodarījis valstij «būtisku kaitējumu», un prokurori pārsūdzēs spriedumu šajā daļā
Otrdien Latvijā oficiālā vizītē ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šī bija Francijas prezidenta pirmā vizīte divpusējā formātā kopš prezidenta Žaka Širaka oficiālā apmeklējuma 2001. gadā.
10. jūlijs bija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pēdējā darbadiena augstajā amatā. Nekāda kopēja atvadu pasākuma Ģenerālprokuratūrā nebija, taču noteiktos laikos nelielām grupiņām pie Kalnmeiera nāca kolēģi, lai atvadītos no vadītāja, tās dienas notikumus restaurē žurnāls Ir. Tās dienas notikumi bija pamatā vēlākajam skandālam, kad mēnesi pēc Kalnmeiera pilnvaru termiņa beigām KNAB viņu tur aizdomās par neizpaužamu ziņu izpaušanu, bet apsūdzības par to jau ir celtas virsprokurorei Elitai Jurkjānei.
Kā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atvadu pasākumā noplūda slepena informācija par KNAB izmeklēšanu Jelgavā — Ir rekonstruē notikumu gaitu
Kamēr Baltkrievijā turpinās protesti, prasot viltotā prezidenta Lukašenko aiziešanu, Rīgā vēlēšanu kampaņai finiša taisne. Baltkrievu iecirkņu komisiju locekļu atklātie stāsti par to, cik nekaunīgi viltoti rezultāti, liek asinīm vārīties. Mums nekas tāds nav iespējams, tomēr vienu lietu var ieteikt arī Rīgā — partijām mobilizēt spēkus vēlēšanu novērošanai. Likmes ir augstas, un vēlēšanu krāpšanās arī Latvijā ir agrāk notikusi. Protams, 10 gadi ar Ušakovu nav ceturtdaļgadsimts ar Lukašenko, taču korumpētajai «varas vertikālei» netrūkst plašu dzinumu — daudziem ir, ko zaudēt. Atcerēsimies arī to, ka Rīgas vēlēšanu komisijai joprojām tas pats priekšsēdētājs, kurš vairākus gadus barojās Rīgas Satiksmē, nopelnot 75 tūkstošus eiro par kaut kādiem sabiedriskā transporta plūsmu organizēšanas padomiem. Tāpēc pa novērotājam katrā iecirknī nāks par labu vēlētāju sirdsmieram un procesa uzticamībai.
Saeima otrdien pieņēma paziņojumu, kurā aicina Baltkrievijā organizēt atkārtotas valsts prezidenta vēlēšanas, ļaujot tajās piedalīties opozīcijai uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Latvijas valdība nolēma piešķirt 150 000 eiro Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un ir gatava pieņemt politiskā patvēruma meklētājus. Valdība arī sāks sarunas ar Starptautisko Ledus hokeja federāciju par 2021. gada pasaules hokeja čempionāta spēļu norisi kādā citā valstī, nevis Baltkrievijā, ar kuru Latvijai kopīgi bija jārīko čempionāts, bet tagad neuzskata to par iespējamu.
KNAB par neizpaužamu ziņu izpaušanu prasa apsūdzēt bijušo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. Šajā lietā no amata pienākumu pildīšanas atstādināta arī Jelgavas prokurore Zinaīda Egle. Krimināllietā izmeklē kukuļņemšanas organizēšanu, kukuļņemšanu un neizpaužamu ziņu atklāšanu.
Apsūdzētie vairs nedrīkstēs melot izmeklētājiem un tiesai; tiesnesis varēs ierobežot debašu laiku un pārtraukt dalībniekus, ja uzskatīs, ka tie apzināti vilcina procesu; žurnālisti drīkstēs ierakstīt tiesas sēdes. Tie ir tikai daži no daudzajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kuri stājās spēkā 6. jūlijā un gan paātrinās lietu izskatīšanu, gan mazinās iespējas «ņirgāties par tiesas procesu», kā uzskata Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV).
Ļaunprātīgos maksātnespējas procesos tiesnešiem zem deguna gadiem īstenotas shēmas milzīgos apjomos. Tagad tiesas priekšā stājušies vairāki bijušie administratori — Māris Sprūds, Aigars Lūsis un Ilmārs Krūms. Lietu skata tiesnesis Imants Dzenis, kurš pats savulaik pieņēmis lēmumus lietās, aiz kurām vīd maksātnespējas shēmas. Vai šī administratoru krimināllieta tiesā neizčākstēs?
Saeima 18.jūnijā ģenerālprokurora amatā vienbalsīgi apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu. Par viņu balsoja visi klātesošie 92 deputāti, nevienam nebalsojot pret un nevienam neatturoties. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beigsies 11. jūlijā.
Ģenerālprokuroram jāuzņemas atbildība par skaļām lietām, jābūt spējīgam skaidrot, kāpēc ir tāds rezultāts, jo viņš to var uzdot tieši kontrolēt, intervijā Ir saka līdz šai ceturtdienai vēl tiesnesis Juris Stukāns. Viņš sīvā konkurencē uzvarēja konkursā uz ģenerālprokurora amatu. Un ceturtdien Saeimai jālemj par Stukāna apstiprināšanu jaunajā amatā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
