Līdzīgi, kā veicam veselības pārbaudi pie ārsta, lai saprastu, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, pirms mājas renovācijas uzsākšanas ir jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis – kas jālabo un jāuzlabo.
Liepāja pagaidām vienīgā Baltijā veiksmīgi virzās pretī zaļas pilsētas statusam. Ko tā darījusi, lai kļūtu par pirmrindnieci?
Moderna pilsētvide ir ekonomiskās izaugsmes atslēga un viens no galvenajiem iemesliem, lai jaunieši tur gribētu veidot savu dzīvi, lai ienāktu uzņēmumi un pakalpojumu centri, lai investori interesētos par iespējām ieguldīt. Vai Rīga ir moderna? Ciktāl tas attiecas uz dzīvojamo fondu, tā ir novecojusi un nepievilcīga. Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju atpaliek no Lietuvas un Igaunijas par nu jau gandrīz 20%. Tikmēr Rīga, kas veido apmēram divas trešdaļas no Latvijas IKP, burtiskā nozīmē aizpūš vējā milzīgus līdzekļus, samierinoties ar ēkām, kuru energoefektivitātes klase daudzās valstīs pat nepieļautu dzīvokļu izīrēšanu.
Slikta finanšu pratība var atklāties dažādos veidos. Ielūkosimies četros notikumos no nesenās vēstures, lai varētu izdarīt secinājumus nākotnei
Inženiere Torija Lī Bruksa konsultē Latviju par to, kā sasniegt zaļos mērķus, bet gatava arī gluži personiskiem izaicinājumiem, lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām
Siltināt daudzdzīvokļu ēku ir izdevīgi, draudzīgi videi, un lielu daļu no šī procesa izdevumiem sedz valsts. Taču tā sākšanai vajag īpašnieku iniciatīvu un spēju vienoties
Rīgā nepilni 12 tūkstoši ēku ir t.s. daudzdzīvokļu mājas (trīs un vairāk dzīvokļi), bet ES fondu atbalstītās daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmas ietvaros no 2014. līdz 2020. gadam (programma noslēdzās 2023.g.), pabeigti bija tikai 74 projekti, iesākti vēl 16. Tātad kopā 90 mājas, kas ir aptuveni divas reizes mazāk nekā Pierīgā, Kurzemē vai Vidzemē. Rīga ir apņēmusies līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu pilsētu, tāpēc ar steigu jāatrod risinājums, kas faktiski no nulles punkta beidzot izkustinātu novecojušā dzīvojamā fonda renovēšanu un mazinātu Rīgas energopatēriņu. Patiesībā tā nebūt nav neiespējamā misija, turklāt Rīgas siltināšana var kļūt arī par nozīmīgu impulsu Latvijas ekonomikas attīstībai.
Trīs arhitekti dod padomus, kā samazināt ekoloģisko pēdu, ko atstājam, būvējot savus mājokļus
Nav noslēpums, ka dzīvojamais fonds Latvijā ir būtiski novecojis. Kā liecina statistikas dati, pēdējo 22 gadu laikā Latvijā uzbūvēto mājokļu skaits veido tikai 7,6% no kopējā mājokļu skaita. Turklāt jaunu mājokļu būvniecība pārsvarā notiek tikai Rīgā un Pierīgā, būtiski ierobežojot jaunu, energoefektīvu mājokļu pieejamību ārpus Pierīgas robežām. Cik energoefektīva ir vidējā dzīvojamā māja Latvijā un kā izvērtēt mājokļa enerģijas zudumus?
Padomju laikā celto daudzdzīvokļu namu renovācijas problēma ir viens no jautājumiem, ko savā prioritāšu sarakstā iekļauj katra valdība, taču ar praktisku šīs visnotaļ aktuālās problēmas risināšanu jau ilgstoši neveicas. Ir dažas pilsētas, kurām izdevies panākt jūtamu progresu (Liepāja, Olaine, Valmiera u.c.), bet Rīgā, kur veco namu ir visvairāk, šis problēmu vezums ir pamatīgi iestrēdzis.
Laiks, kad top valdības deklarācija un tiek aktīvi strādāts pie jaunās valdības prioritātēm un uzdevumiem, ir piemērotākais dažādu jomu ekspertu viedokļu skaļai un publiskai paušanai, paceļot dienaskārtībā sabiedrībai akūti risināmos jautājumus.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
