Kāpēc ministrijas nespēja iztērēt 186 miljonus eiro no iepriekšējā perioda Eiropas fondu naudas?
Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums piedāvā plašas iespējas stiprināt dažādas nozares, tai skaitā izglītību, digitālās prasmes un inovācijas. Tomēr Latvijā no 2021.–2027. gada periodam pieejamā finansējuma patlaban izmantoti tikai aptuveni 20%. Šis potenciāls, kas varētu būtiski uzlabot izglītības sistēmu un veicināt STEM (zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) jomu attīstību, paliek neizmantots. Augstskolas un darba devēji turpina uzsvērt STEM talantu trūkumu, un šīs problēmas risināšana ir arī viena no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma prioritātēm.
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.
Nereti Latvijas valsts pārvaldei tiek pārmesta nespēja izmantot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus un ieguldīt tos tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams. Veselības aprūpes jomā cenšamies šo mītu lauzt. Esam sākuši vērienīgu projektu, kas, jēgpilni ieguldot ES līdzekļus, uzlabos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un to pieejamību. Valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi tiks pilnveidoti un kļūs efektīvāki. Tas tiks panākts, iesaistot dažādus veselības aprūpes sistēmas dalībniekus – ārstniecības iestādes, universitātes un uzņēmumus.
Pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzam, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem ir pieaugusi un mūsu valsts ir pilntiesīga “bagātnieku kluba” jeb Rietumu ekonomikas dalībniece. Tomēr šajā Rietumu “bagātnieku klubā” esam viena no nabadzīgākajām valstīm, diemžēl mūsu kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk. Pašlaik nav nekādu indikāciju, ka mums ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.
Kāpēc valstī buksē vērienīgie digitalizācijas plāni?
Līguma laušana ar Rīgas Satiksmi novērsīs 97 miljonu izšķērdēšanu
Līdz šim populārākais Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas veids ir bijis projekta līdzfinansējums neatgriežamā granta veidā. ES veiktie izvērtējumi liecina, ka granti nav bijuši nedz pietiekami apjoma ziņā, nedz gana efektīvi uzņēmējdarbības un ES dalībvalstu konkurētspējas veicināšanai līdz nepieciešamajam līmenim.
Rīgas dome no satiksmes projektiem izvēlas dārgāko
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
