Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās jeb reālā izteiksmē bija par 0,7% zemāks nekā pirms gada, nedaudz samazinoties arī pret martu (sezonāli izlīdzināti).
2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro. Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Tagad esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.
Īsumā
Autobūves drošības sistēmu jomā viens no svarīgiem jaunievedumiem ir autonomā avārijas bremzēšanas sistēma. Sistēma automātiski sāk bremzēt, ja gaidāma sadursme. ECB nelūdz un nepieņem norādījumus no iestādēm, valdības vai no kādas citas struktūras. Vienlaikus eirozonas dalībvalstu valdības un citas ES iestādes nedrīkst ietekmēt ECB lēmējinstitūcijas, tātad ECB rīcība ir autonoma un viņas šī brīža uzvedība procentu likmju frontē liek domāt par avārijas bremzēšanu, pirms inflācija iegājusi katastrofālā spirālē, kad aug cenas, tiek celtas algas, tēriņus var nemazināt, var turpināt celt cenas un tad atkal jāceļ algas…
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir spērusi vēsturisku soli – pirmo reizi kopš 2011. gada monetārajā savienībā paceltas bāzes likmes. ECB jau vairākus mēnešus plānveidīgi gatavojusi augsni likmju pacelšanai, taču, ņemot vērā rekordaugsto inflāciju eirozonā, ECB nolēma rīkoties agresīvāk, nekā tika prognozēts, un pacēlusi likmes par pusprocentu, noslēdzot negatīvu likmju eksperimentu monetārajā savienībā. Jau tagad skaidrs, ka likmes tiks celtas arī septembrī, taču, ņemot vērā sagaidāmo ekonomikas bremzēšanos eirozonā, ECB atturējās no prognozēm, cik tālu tā ir gatava iet.
Kad 2011. gadā mediji ziņoja, ka Ventspilī tiek drukāti vairāki miljoni vietējās valūtas – ventu –, man likās, ka tās ir lielas muļķības. Tāpat likās arī daudziem citiem, bet tas netraucēja cilvēkiem stāvēt garās rindās, lai saņemtu sev pienākošos 300 ventus, ko izmantot atlaidēm vietējos tūrisma objektos. Tas netraucēja arī kampaņai vēlāk saņemt vairākas reklāmas nozares apbalvojumus, kā arī 2012. gada Eiropas Izcilības balvu.
Anyone who claims to know the full consequences, politically and economically, of the Corona crisis is delusional. Nobody knows, period. But that it will be costly is 100% certain.
Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas “bremzes” visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un arī eiro. Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta
Naudas viltojumu skaits Latvijā šogad būtiski samazinājies, rāda jaunākā statistika par situācija naudas drošības jomā eiro zonā. 2019.gada 1.pusgadā samazinājies Latvijā atklāto viltojumu skaits un nodarītie finanšu zaudējumi.
No 28. maija apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes – 100 eiro un 200 eiro. Ar šo banknošu laišanu apgrozībā tiek noslēgta vērienīgā modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešana, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eirozonai – 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Banka.
Publiskota jaunākā statistika par situācija naudas drošības jomā eirozonā. Latvija jau tradicionāli ir starp tām eirozonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 2018. gadā atklāto viltojumu skaits Latvijā būtiski samazinājās – kopējais viltojumu skaits par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%.
Jau pagājuši pieci gadi kopš tās dienas, kad 2014. gada 1. janvārī Latvija sekmīgi nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro, kļūstot par astoņpadsmito eirozonas valsti. Latvijai tas neapšaubāmi bija vēsturisks notikums, kura būtiskākie pozitīvie ieguvumi ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un tālāka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES). Pretēji plaši izskanējušajām bažām eiro ieviešana neizraisīja strauju patēriņa cenu pieaugumu, tieši pretēji – inflācijas līmenis nākamajos gados pēc eiro ieviešanas Latvijā saglabājās zems, un nu jau ar nelielu laika distanci varam arī izvērtēt, vai ir attaisnojušās uz eiro liktās cerības par straujāku un sekmīgāku ekonomikas attīstību.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
