Ikdienā lasot par tādām tēmām kā kibermobings jeb emocionāla pazemošana internetā, vardarbīga satura izplatīšanās interneta vidē, pieaugušo vēlme savtīgos nolūkos veidot nedabīgu emocionālu saikni ar nepilngadīgu bērnu vai jaunieti un citām nebūšanām, neviļus var rasties jautājums: “Vai tas patiešām tagad ir normāli?”
Atrodoties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm dažādās darba un sadzīves situācijās, varēsim elektroniski pieprasīt apliecinājumu jeb dokumentu, kas izdots Latvijā. Piemēram, par valstisko piederību, dzimšanas apliecību, dzīvesvietu, augstskolas diplomu u.c. Piekritīsiet, tas krietni atvieglos mūsu ikdienu! Šādu iespēju nākotnē nodrošinās OOTS platforma, kas nav tikai tehnoloģisks rīks, tā ir būtiska reforma efektīvākai, caurskatāmākai un lietotājiem draudzīgākai publiskajai pārvaldei. Tomēr tās ieviešanai nepieciešami skaidri tiesiskie regulējumi, tāpēc jāstrādā bez kavēšanās, lai nodrošinātu, ka likumdošana atbalsta šo inovatīvo risinājumu un mēs neatpaliekam no citām dalībvalstīm, iespējams, esam pat starp celmlaužiem.
Daudz nekļūdīšos, ja teikšu – gandrīz ikvienam no mums kaut uz brīdi ir radusies sajūta, ka sociālo mediju platformas uzmin pat domas. Tiklīdz sāc interesēties par kādu noteiktu tēmu, piedāvātais saturs – reklāmas, video, ziņas un raksti – burtiski pieskaņojas tavām interesēm. Neviļus rodas jautājums – kā sociālie mediji var zināt, kas tevi interesē?
Bīstama tendence, kas šogad parādījusies interneta vidē, ir ļaunprātīga mobilā programmatūra, kas spēj nozagt sejas atpazīšanas datus un radīt dziļi viltotu jeb deepfake video saturu krāpniecisku finanšu darījumu autentificēšanai, liecina starptautiskās IT drošības uzņēmuma “ESET” 2024. gada pirmā pusgada Draudu apskats. Dziļviltojumu saturā var redzēt pilnveidotāku pareizrakstību un gramatiku arī latviešu valodā, kas nozīmē, ka tie kļūst par reālistisku un bīstamu kiberapdraudzējumu arī Latvijā.
Plaši pazīstams latviešu aktieris, kas Facebook reklāmā aicina izmantot vienreizēju piedāvājumu, kuram tūlīt beigsies termiņš. Ziņa par žurnālistu, kurš iekūlies pamatīgās nepatikšanās. Pāris klikšķi, daudz nedomājot līdzi, un rezultātā – iztukšots bankas konts. Šī situācija labi raksturo riskus, ar kuriem nākas saskarties daudziem interneta lietotājam. Visbiežāk, klikšķinot uz šādas saites, tiks ielādēta ļaunatūra, izkrāpta nauda vai iegūti personas dati.
Mācību gada sākums ir brīdis, kad daudzi vecāki iegādājas saviem sākumskolniekiem viedtālruni. Galvenais iemesls – panākt, lai bērns būtu allaž sasniedzams. Taču jāsaprot, ka viedierīce ar interneta pieslēgumu uzliek vecākiem atbildību par to, ar kādu informāciju bērns var saskarties globālajā tīmeklī. Kā rīkoties vecākiem, lai mazinātu riskus, kas izriet no saskarsmes ar vecumam neatbilstošu saturu, piemēram, vardarbību, pornogrāfiju vai bērna veselībai kaitējošu vielu slavināšanu?
Kā rīkoties, ja esi saskāries ar nepatīkamu situāciju internetā vai pamanījis kaitīgu vai nelegālu saturu? Un kā palīdzēt bērnam, kurš, darbojoties internetā, ir nonācis neērtā, apkaunojošā, pazemojošā vai pat bīstamā situācijā? Atbilde uz šo jautājumu ir jāzina ikvienam – risks saskarties ar kaitējošu saturu vai nokļūt problēmsituācijā internetā ar katru gadu pieaug. Dažāda rakstura un smaguma pakāpes seksuāli pāridarījumi, krāpniecība vai pazemošana – šīs ir dažas no situācijām, ar kurām var nākties saskarties ikvienam – gan bērnam, gan arī pieaugušajam.
Nebūšu daudz kļūdījusies, ja teikšu, ka pēdējo mēnešu laikā retais nebūs saņēmis īsziņu no valsts iestādes – policijas, Valsts ieņēmumu dienesta vai pat Rīgas apgabaltiesas – ar aicinājumu klikšķināt uz nezināmas saites. Lai arī kāds krāpšanas vai pikšķerēšanas mēģinājums zem šīm ziņām slēptos, skaidrs ir viens – ļaunprāšu izdomai nav robežu, to izmantotās shēmas ar katru gadu kļūst aizvien rafinētākas un izsmalcinātākas. Prasmīgi pielietojot mākslīgā intelekta rīkus, ārvalstīs dzīvojošajiem krāpniekiem kļūst vienkāršāk atrast upurus arī visā pasaulē. Vairākums saprātīgi domājušo iedzīvotāju diez vai uzķersies uz Nigērijas prinča mantojuma, bet e-pasts vai īsziņa no valsts iestādes labā latviešu valodā var arī nostrādāt. Neiedziļināšanās un paviršība ir arī viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki kļūst par krāpšanas upuriem, tāpēc modrība ir svarīgāka vienmēr.
Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Tikai salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%. SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.
Šogad Latvijā krāpniecība nerimst un kibernoziedznieki atgriežas pie labi pārbaudītām metodēm, izmantojot cilvēku neuzmanību, ātro dzīves tempu un vēlmi iegūt dažādus labumus, piemēram, ātri nopelnīt, liecina IT drošības kompānijas ESET Latvija telemetrijas dati. Paši cilvēki joprojām ir vājākais drošības posms, tāpēc katram jāpārzina izplatītākie kiberuzbrukumi, kas ir būtisks solis, lai uzlabotu savu drošību digitālajā vidē.
Iepazīšanās internetā mūsdienās ir kļuvusi par ikdienu. Jau sen vairs nebrīnāmies, kad draugu lokā uzrodas arvien vairāk pāru, kuri viens otru ir atraduši internetā – piemēram, Tinder, Facebook vai Instagram sarakstē. Diemžēl ne visiem otras pusītes meklējumi beidzas laimīgi. Netrūkst gadījumu, kad cerētās attiecības noslēdzas ar milzīgu vilšanos un iztukšotu bankas kontu.
Digitālā transformācija uzņem aizvien straujākus apgriezienus, un mūsu arvien aktīvākā “pārcelšanās” uz dzīvi interneta vidē palielina gan noziedznieku interesi, gan iespējas aizvien jauniem un jauniem krāpniecības veidiem. Publiski pieejami aprēķini liecina, ka zaudējumi dažādu kiberuzbrukumu dēļ pēdējo sešu gadu laikā ir pieauguši pat 57 reizes.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
