Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Daudz nekļūdīšos, ja teikšu – gandrīz ikvienam no mums kaut uz brīdi ir radusies sajūta, ka sociālo mediju platformas uzmin pat domas. Tiklīdz sāc interesēties par kādu noteiktu tēmu, piedāvātais saturs – reklāmas, video, ziņas un raksti – burtiski pieskaņojas tavām interesēm. Neviļus rodas jautājums – kā sociālie mediji var zināt, kas tevi interesē?
Atbilde uz šo jautājumu ir vienkārša – saturu, ko redzi savā ziņu plūsmā vai meklēšanas rezultātos, nosaka algoritmi jeb kompleksas matemātiskas formulas.
Sociālo mediju platformās kā Facebook, Instagram, YouTube, Tik Tok, X un citur tiek izmantoti rūpīgi sargāti algoritmi, kas personalizē saturu – katrs no mums to redz atšķirīgu. Šo algoritmu pamatā, visticamāk, ir mūsu uzvedības analīze – tiek izvērtēta pārlūkošanas vēsture, mūsu reakcijas uz piedāvāto saturu, cik ilgu laiku esam pavadījuši, lasot kādu ierakstu vai skatoties konkrēto video. Citiem vārdiem – tiek analizēta mūsu privātā pieredze. Viens no mērķiem ir panākt, lai mēs uzturētos attiecīgajā vietnē vai platformā pēc iespējas ilgāk, nevis atzītu tās saturu par garlaicīgu un dotos meklēt interesējošo informāciju citur. Līdzīgi darbojas arī interneta meklētāji. Piemēram, ja esi meklējis Google informāciju par globālo sasilšanu, tev pielāgotajā ziņu plūsmā drīz vien var parādīties daudz vairāk vides organizāciju ziņu, rakstu un video, kā arī ar šo tēmu saistītas reklāmas.
