Juristam Arnim Priediņam izdevies panākt, ka Mārupē blakus dižozolam prettiesiski uzceltās ēkas attīstītāji un ozola slepkavas tiks saukti pie atbildības
Mums ir ļoti paveicies, dzīvojot Latvijā, jo esam dižkoku lielvalsts. Pērn pie mums bija apzināti vismaz 16 000 dižkoku, bet faktiskie skaitļi, visticamāk, ir vēl lielāki. Šogad, pateicoties Eiropas gada koka konkursam, kurā pirmo reizi startē arī dižkoks no Latvijas – Aģes dižozols, mums ir iespēja savu stāstu pavēstīt arī vecajam kontinentam. Vienlaikus rūpes par dižkokiem uzliek atbildību, apzinoties koku vērtību un to apdraudējuma riskus klimatisko pārmaiņu ēnā.
Puriņu ģimenei, tāpat kā slavenajai kino Adamsu ģimenei, ir savi neparastie dārgumi — 1000 augu dendrārijs Zemgales labības lauku vidū, zilās govis, seno šķirņu ābeles un dzimtas fotoalbums
Latviešu valodā ir tāds labs, mūsdienās diemžēl retāk sastopams vārds — tiešamība. Vārdnīcā rakstīts, ka tas nozīmē ‘objektīva esamība, īstenība’, taču šo sinonīmu vēsi metafiziskais atturīgums tikai blāvi atveido tiešamības emocionālo rezonansi, kura mūs uzrunā tieši, atrodas tieši mums priekšā un blakus, kurai varam tieši pieskarties.
Katram cilvēkam ir kāds īpašs koks, pārliecināta ir Amerikas latviete Māra Pelēce. Iedvesmojoties no latviešu dižkoku «kulta», viņa sākusi koku stāstu vākšanu gan dzimtajā Mineapolisā, gan Latvijā. Taču aicina nešķirot tos pēc izmēriem
Saeima dod starta šāvienu vēlēšanām Rīgā, partijas jau sā
Tautā sirsnīgi dēvēts par Dabas Ķēniņu, Guntis Eniņš drīzāk atgādina nevaldāmo palaidni Lennebergas Emīlu. Viņa piedzīvojumi līdzinās dižiem nedarbiem. 86 gadu vecumā joprojām dodas ekspedīcijās glābt dižkokus, meklēt dižakmeņus un pārdroši spraukties neatklātās alās. Nupat sarakstījis aizraujošu grāmatu Latvijas dabas brīnumi
Latvijas valsts simtgade sakrīt ar laiku, kad pasaules lielvalstu līderi un zinātnieki ceļ intensīvu trauksmi par neatgriezeniskām vides un klimata izmaiņām. Latvija vides jautājumus bieži uzlūko ar atpakaļejošu datumu – vēl pirms 20 gadiem ekoloģiskas katastrofas draudus neviens neuztvēra nopietni, bet šodien mēs tveramies pie 10 gadus veciem risinājumiem. Taču mūsu valsts simtgade ir izcili piemērots brīdis, lai pārkāptu slieksnim un radītu jaunu filozofiju, kurā būtu integrētas mūsu saknes, pašreizējā situācija ar skaidru skatu uz realitāti un nākotnes vīzija, kā rītdien dzīvot labāk. Un tas jādara visām nozarēm kopā – kultūrai, izglītībai, videi, medicīnai, ekonomikai, lai atspertos no šajā simtgadē paveiktā un radītu jaunu platformu jaunām paaudzēm.
Pirms trim gadiem, kad izdevām pirmo Ir numuru, uz baltā vāka viens otrā skatījās Imants Ziedonis un Renārs Kaupers. Sirmgalvis ar nepieradinātām domām kā spuraino matu ērkuli un «feinais zēns», kuru līdz ar biedriem iedvesmojusi dzejnieka ideja - Latvijas skaistumam ir jāpalīdz parādīties. Ne tikai metaforiski, bet pavisam reāli, ar cirvi rokā un gumijniekiem kājās, tāpat kā Ziedoņa grupa septiņdesmitajos sāka no brikšņiem atbrīvot dižkokus. No jauno domubiedru talkām vēlāk dzima fonds Viegli, kas jau vairākus gadus rūpējas par Ziedoņa ideju turpināšanu. Šonedēļ uz žurnāla vāka Ziedonis ir
Vietējie iedzīvotāji satraukti par "Latvenergo" brutālismu, zāģējot kokus
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
