Guntis Eniņš. Foto — Ieva Salmane.
Tautā sirsnīgi dēvēts par Dabas Ķēniņu, Guntis Eniņš drīzāk atgādina nevaldāmo palaidni Lennebergas Emīlu. Viņa piedzīvojumi līdzinās dižiem nedarbiem. 86 gadu vecumā joprojām dodas ekspedīcijās glābt dižkokus, meklēt dižakmeņus un pārdroši spraukties neatklātās alās. Nupat sarakstījis aizraujošu grāmatu Latvijas dabas brīnumi
Ienākot dabas pētnieka Dobeles dzīvoklī, ieraugu pirmo no daudzajām pašorganizācijas un iedvesmas zīmītēm, ko viņš izdrukājis un izlīmējis pa visu māju. Ar sarkanu flomāsteru rakstītais uzsaukums bargi vēsta: «STĀVI!», un seko saraksts ar iemesliem: brilles, maks, mobilais, pulkstenis, cepure. Tātad pastāv nopietns risks iziet no mājām bez šiem svarīgajiem priekšmetiem. Patiesi — Guntis Eniņš pilnībā iemieso izklaidīgā zinātnieka tēlu, kurš meklē brilles, kas atrodas uz paša deguna, un katrā kājā uzvilcis citas krāsas zeķi. Ir taču daudz nozīmīgākas lietas, ar kurām nodarbināt prātu.
