Latvijā lielākā daļa jeb 82% strādājošo iedzīvotāju, kuriem darba devējs sniedz iespēju strādāt attālināti, vēlētos elastīgu darba modeli, kas paredz daļu laika strādāt attālināti, bet daļu – klātienē. Vienu dienu nedēļā strādāt attālināti vēlētos 11% cilvēku, divas dienas – 21%, trīs dienas – 19%, bet četras dienas – 11%. Strādāt tikai attālināti vēlētos 20%, bet strādāt tikai klātienē – 12% respondentu, atklāj informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Accenture uzdevumā veiktā pētījuma kompānijas SKDS aptauja.
Darbs attālināti var ietekmēt izaugsmes iespējas, rāda starptautiski pētījumi
Attālinātais darbs pēdējos gados ir strauji pieaudzis. Pēc globālās pandēmijas uzliesmojuma 2020.gadā to savā ikdienā ieviesa pat tie uzņēmumi un iestādes, kuri līdz šim bija kategoriski pret strādāšanu no mājām. Daudziem no mums mājoklis jau ir funkcionāla telpa ar dažādām lomām, arī darba vides. Šī tendence neapšaubāmi pieaug, ko mēs redzam tajā, kā mainās mūsu klientu gaidas un vajadzības. Nekustamā īpašuma attīstītājiem ir jāplāno ilgtermiņā un jāparedz dažādas izmaiņas, jo projektu attīstības process ir garš. Kas jāņem vērā mājokļa iegādē, zinot, ka darbs no mājām ir uz palikšanu?
Ilgstošā pandēmija radinājusi biroja darbiniekus mēnešiem strādāt attālināti. Klātienes darbā traucējoši apstākļi kādam likās laikietilpīgā nokļūšana uz biroju vai atvērtā biroja koncepts, tagad darbs attālināti liek iepazīt pavisam citu vidi un apstākļus, kas nereti var radīt negatīvu ietekmi uz darba izpildi, motivāciju un kopējo indivīda labsajūtu ilgtermiņā. Kamēr statistika norāda uz tendenci produktivitātei paaugstināties, veicot darbu attālināti, nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka produktivitātes kāpumi nav saistāmi ar to, ka, ilgstoši strādājot attālināti, arvien biežāk darba pienākumi nemanāmi iezogas arī privātajā laikā.
Attālināto sapulču zelta likumi ir tādi paši kā reālo — sagatavojies, nekavē, netērē laiku un nerunā otram pāri
Eiropas Komisijas pasūtītā sabiedriskās domas aptauja Eurobarometer apkopojusi statistiku, kā eiropieši vērtē savas darba un privātās dzīves līdzsvaru. Piedāvājam ieskatu Latvijas iedzīvotāju atbildēs.
Ikreiz, kad sporta čībās speru soli uz Rīgas netīrā asfalta, es ļoti gribu būt laukos. Cik tā ir laba sajūta - atvērt durvis un ieelpot nevis auto piedraņķēto gaisu, bet iebrist zālē. Dārzā noplūkt ābolu tieši no zara. Ieplunkšķēt dīķī. Taču, kad kratos uz
Stenforda Universitātes mājaslapā pērnā gada nogalē publiskots apjomīgs pētījums Vai darbs no mājām strādā? Tajā aprakstīts šajā jomā pirmais nopietnais eksperiments - 252 zvanu centra darbinieki, kas tika sadalīti kontroles un eksperimentālajā grupā, deviņus mēnešus «zem lupas» pildīja savus ierastos darba pienākumus. Strādājošie no mājām uzrādīja par 13% augstākus darba izpildes rezultātus. Tika novērots ilgāks darba laiks (īsāki pārtraukumi, mazāka slimošana) un lielāks izdarīto zvanu skaits noteiktā laika periodā. Uzlabojās apmierinātība ar darbu un par 50% samazinājās personāla mainība. Turklāt ekonomiskā atdeve no katra dalībnieka bija par 2000 dolāriem lielāka. Šādi pētījumi noteikti kļūs arvien populārāki, tāpat
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
