Pasaules demogrāfiskās tendences norāda uz būtisku izmaiņu sabiedrības struktūrā – cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, dzīvo ilgāk un ir aktīvāk iesaistīti sabiedrībā nekā iepriekšējās paaudzēs. Šīs izmaiņas rada ilgmūžības ekonomikas jeb longevity economy izaugsmi, jo vecāka gadagājuma cilvēki kļūst par būtisku sabiedrības daļu ne tikai kā patērētāji, bet arī kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, uzņēmēji un brīvprātīgie. Vai finanšu nozare pietiekami pielāgojas senioru vajadzībām un nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem?
Rīgā norisinājās ikgadējā starptautiskā konference Nākotnes darbs, un tajā tika plaši diskutēts par Latvijas un globālajiem darba tirgus izaicinājumiem, kā arī nākotnes perspektīvām. Galvenās atziņas liecina, ka demogrāfijas tendences un kopējā statistika, kas saistāma ar nodarbinātības jautājumiem, ir izaicinoša, taču labā ziņa - ir skaidri virzieni risinājumiem un atbildēm uz izmaiņām globālajā darba tirgū.
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka darba tirgū eksistē vecuma diskriminācija. Taču katrai vecuma grupai ir savas priekšrocības, uzskata nodarbinātības eksperti, tāpēc arvien lielāka nozīme ir paaudžu sadarbībai
Darba devēju sūdzības par grūtībām atrast piemērotus darbiniekus dzirdam gandrīz nepārtraukti. Un tas arī ir saprotams, jo labi darbinieki apkārt nemētājas nevienā nozarē. Svaigu dzirksti jautājumam piešķīla Francijā notikušie protesti pret pensijas vecuma paaugstināšanu un mūsu premjerministra sekojošie izteikumi, ka arī Latvijai, lai uzlabotu ekonomisko stāvokli, nāksies pievērsties pensijas vecuma pārskatīšanai.
Lai gan pastāv teiciens, ka citur zāle vienmēr ir zaļāka, ne vienmēr tas tā ir, tāpēc mācīties no citu kļūdām, par paraugu liekot veiksmīgākos piemērus, ir ļoti būtiski. Īpaši domājot arī par tik sarežģītu tēmu kā dažāda vecuma grupu iekļaušanu darba tirgū un sociālajā vidē. Par to tad arī vairāk šajā rakstā.
Sabiedrības novecošanās ir neizbēgama, taču tās negatīvās sekas — slimības un augsti ārstēšanās izdevumi, senioru vientulība un depresija — nav obligātas. No tām ir iespējams izvairīties, radot un īstenojot visaptverošu politiku valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju līmenī.
Gandrīz piektā daļa Latvijā nodarbināto oficiāli saņem tikai minimālo algu. Aptuveni puse - mazāk par 500 eiro mēnesī. Turklāt mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir krietni lielāks nekā vidēji ES. Valdība kūtri izmanto burkānu un pātagu - ar nodokļiem neapliekamā minimuma un minimālās algas pieaugumu - , kas zemos ienākumus paceltu. Tikmēr Igaunijā un Lietuvā šīs latiņas strauji kāpj. Kāpēc Latvija atpaliek?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!