Ir daudzi priekšnosacījumi, lai šogad ekonomikas pieaugums paātrinātos, tomēr pastiprināta nedrošības uztvere var ietekmēt tēriņus un investīcijas, secināts "Luminor" ekonomikas apskatā.
Īsumā
Darba tirgū pārmaiņas notiek, bet pa gabaliņam un pa kripatiņai. Izslēdzot pandēmijas iekustinātās darba tirgus šūpoles, varētu teikt, ka bezdarba līmenis praktiski nav mainījies kopš 2018. gada. Bezdarbs ir diezgan zems pat pēc ļoti viduvēja ekonomikas kopējā snieguma perioda.
Vidējais mūža ilgums pieaug gandrīz visā pasaulē, īpaši valstīs, kur ir attīstītas tehnoloģijas un augsti medicīnas pakalpojumu standarti. Ja pirms 30 gadiem reti dzirdēja par cilvēkiem, kuri sasniedz 100 gadu vecumu, tagad divi ASV prezidenti pēc kārtas ir tuvu 80 gadu atzīmei! Manas jaunības laikā jau 60 gadu vecumu sasniegušie šķita veci un no ekonomiskā viedokļa – “norakstāmi”. Atceros savu vectēvu, kurš savos 70 gados man likās ļoti sens. Tagad, pašai esot šajā vecumā, saprotu, ka tas ir tikai skaitlis – ne jūtos, ne vairs domāju tā. Pēdējo 100 gadu laikā dzīves ilgums ir būtiski pieaudzis, kas ir ievērojams sasniegums, bet vienlaikus arī nopietns izaicinājums valstu ekonomikām.
Janvārī Latvijā sākās aktīvas diskusijas par klātienes darba atjaunošanu valsts pārvaldē un Saeimā, izraisot plašu sabiedrības rezonansi un rosinot parakstu vākšanu vietnē manabalss.lv par attālinātā darba saglabāšanu. Pieredze un darbinieku apmierinātības mērījumi apliecina attālinātā darba priekšrocības, taču rodas jautājums – cik lielā mērā šīs atziņas tiek ņemtas vērā, plānojot valsts pārvaldes nākotni, un vai tiek meklēts līdzsvars starp tradīcijām un mūsdienīgiem darba modeļiem?
Viena no šāgada valdības prioritātēm būs atrast risinājumu, lai bērnudārzos var atstāt arī mazuļus no viena gada vecuma. Šai idejai ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, lai gan Latvija ir viena no retajām Rietumeiropas valstīm, kurā apmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums ir pusotru gadu.
Viena no galvenajām tendencēm, kas raksturo šo gadu darba tirgū, ir pieaugoša darbinieku mobilitāte – cilvēki meklē labāk apmaksātu un sev piemērotāku darbu. Ņemot vērā, ka šo tendenci ietekmē vairāki nozīmīgi faktori, turpmāk ir sagaidāma vēl izteiktāka darbinieku kustība starp vienas nozares darba devējiem, kā arī starp profesijām un nodarbošanās veidiem. Tas nozīmē, ka darba devējiem ir jāpiedāvā pārmaiņu iespējas savu organizāciju ietvaros, kā arī jānodrošina darbiniekiem tās vajadzības, kuras tiem pašlaik ir visaktuālākās. Uzņēmējiem un valstij jādomā par darbinieku pārkvalifikācijas iespējām, lai darba tirgū atgrieztos patlaban nestrādājošie cilvēki.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm līdz 2040. gadam augstākās kvalifikācijas darba vietu īpatsvars palielināsies par 8,1 procentpunktu, kā arī pieaugs pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem ar profesionālo izglītību. Tikmēr tirgū joprojām novērojams talantu trūkums, kuru izaicinošāku padara iedzīvotāju skaita un dzimstības samazināšanās Latvijā - 2022.gadā Latvijā tika sasniegta zemākā dzimstība pēdējos 100 gados. Ņemot vērā šos faktorus, cīņa par talantiem ir uz palikšanu un nākotnē tā kļūs vēl sīvāka. Viens no galvenajiem ieročiem ceļā uz uzvaru talantu piesaistē ir investēšana stratēģiskā darba devēja tēlā veidošanā. Vairākiem lieliem uzņēmumiem šī jau ir pašsaprotama prakse, taču vidējie un mazie Latvijas uzņēmumi bieži vien neaizdomājas par darba devēja tēla nozīmi.
ASV ekonomikā mājsaimniecību pieprasījums saglabājās spēcīgs, un privātais patēriņš – galvenais ASV izaugsmes balsts – turpināja augt arī 2024. gada pirmajā pusē. ASV izaugsme 2. ceturksnī paātrinājās līdz 0,7% ceturkšņa griezumā pēc vājākiem rezultātiem gada sākumā un ar uzviju pārspēja analītiķu prognozes. Vienlaikus vasaras sākumā atsevišķos ASV ekonomikas rādījumos parādījās saguruma pazīmes – no noskaņojuma rādītājiem līdz mājokļu tirgus indikatoriem. Vēsāka kļuva arī temperatūra ASV darba tirgū, un bezdarba līmenis gada vidū pakāpās līdz 4,1% no 3,4% 2023. gada sākumā. Visdrīzāk, ASV izaugsmes temps varētu būt sasniedzis savu maksimumu un tuvāko ceturkšņu laikā bremzēsies.
Kā tas iespējams, ka pašreizējā darba tirgū, kur tik ļoti trūkst pieredzējušu, lojālu un atbildīgu darbinieku, atsakāmies no gados vecākiem cilvēkiem, kuriem šo prasmju netrūkst?
Uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem ir būtiski atbalstīt jaunas iniciatīvas, lai veicinātu inovācijas un tautsaimniecības kopējo izaugsmi ilgtermiņā. Atbalstot inovatīvas mācību programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū nepieciešamas prasmes un zināšanas, uzņēmēji ne tikai iegūst iespēju atrast jaunus talantus, bet arī sniedz savu ieguldījumu kopējā uzņēmējdarbības ekosistēmas un ekonomikas izaugsmē. Nevajadzētu ļaut aizspriedumiem kavēt iesaisti šādos projektos, kas sniedz virkni dažādu ieguvumu gan katram uzņēmumam, gan ekonomikai kopumā.
Mūsdienu strauji mainīgajā un tehnoloģiski attīstītajā pasaulē uzņēmumi saskaras ar arvien sarežģītākiem izaicinājumiem – tas nozīmē, ka arī no darbiniekiem tiek sagaidītas daudzveidīgas un starpdisciplināras prasmes, kā arī elastība. Arvien vairāk darba devēju atzīst, ka panākumu atslēga ir tieši starpdisciplinaritāte, kas ļauj darbiniekiem ne tikai veiksmīgi pildīt savus tiešos pienākumus, bet arī veiksmīgi integrēties komandā, komunicēt ar kolēģiem un klientiem, kā arī risināt problēmas radošā un efektīvā veidā.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
