Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā beidzot ir izskatīts informatīvais ziņojums par dabas skaitīšanas rezultātiem. Dabas skaitīšana ir pēdējos gados apjomīgākais pasākums mūsu dabas vērtību apzināšanā - īpaši sagatavoti speciālisti ceļoja pa visu valsti, reģistrējot vērtīgos biotopus un sugas, novērtējot mūsu upju, mežu, pļavu un purvu stāvokli. Mēs lepojamies ar savu dabu un gribam būt zaļākā valsts pasaulē, bet iegūtie dati liecina par ko citu. Lai gan pirmajā acu uzmetienā sev apkārt redzam daudz zaļuma, ieskatoties tuvāk, šis zaļums bieži ir virspusējs, vienveidīgs un līdz ar to nestabils.
Latvijas zinātniskā kopiena aicina Latviju pārstāvošos Eiropas Parlamenta deputātus atbalstīt Eiropas Komisijas ierosināto likumprojektu par Dabas atjaunošanas regulu un šā gada jūlijā gaidāmajā balsojumā balsot par tās pieņemšanu. Vēlamies pievērst uzmanību trim būtiskākajiem argumentiem, kādēļ dabas atjaunošana ir kritiski svarīga cilvēku eksistencei nākotnē.
Egils Levits paziņoja, ka tomēr nepiedalīsies Valsts prezidenta vēlēšanās. Pārvēlēšana neesot viņa pašmērķis, turklāt jāņem vērā «patlaban briestošā de facto koalīcija ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem». Jaunā Vienotība prezidenta amatam izvirzījusi ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), savukārt opozīcijas partija Progresīvie — biedrības esiLV vadītāju Elīnu Pinto. Trešais kandidāts ir Apvienotā saraksta izvirzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Aizsargjoslu likumā, kas tika pieņemts jau 1997. gadā, tika noteikts, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča pierastē veidojama aizsargjosla, “lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu”. Daļa no šīs piekrastes aizsargjoslas ir krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums “nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija”, un tajā tika noteikts aizliegums celt jaunas ēkas un arī citi ierobežojumi.
Dabas atmodu pavasarī vērot un fiksēt spēj ikviens — saka trīs ar dažādu dabas jomu izpēti saistīti profesionāļi. Paši savus vērojumus kopā ar izziņu veicinošiem stāstiem viņi publicē internetā
Apkopojot dabas skaitīšanā četru gadu laikā iegūtās ziņas, projekta vadītāja Irisa Mukāne secina — alas, iežu atsegumi, purvi, arī Vidzemes saldūdeņi no bioloģiskās daudzveidības viedokļa ir labā stāvoklī. Taču to nevar teikt par pļavām un mežiem
Aizkraukliete, ieprecējusies Latgalē, Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Ar vīru Artūru un piecus mēnešus veco dēlu Ansi dzīvo lauku mājās, kur ziemā mēdz aizsalt ūdensvads un ceļi putenī saplūst ar apkārtējiem laukiem, toties īpašumā ir ES nozīmes aizsargājami biotopi. 27 gadus vecā Renāte draugus sociālajos tīklos iepriecina ar baltas zebiekstes fotogrāfiju graudu mucā vai uz sabrukušas kaimiņmājas pamanītu retu ķērpju sugu. Decembra beigu publikācija pārspēja visu. «Iepazīstieties — askusēne Caliciopsis calicioides! Jauna suga Latvijā un, ja šķērstīkla plašumi nemelo, arī Baltijā un visā plašajā Austrumeiropā.» Tikai 2—3 mm sīkbūtni viņa uzgāja jau 1. maijā, eksperta slēdziens no Norvēģijas pienāca ziemas saulgriežu laikā.
Jau 2017. gada novembrī Linda dziļi Kurzemes mežos ieraudzīja lielu alu. Tagad, kad Dabas aizsardzības pārvalde sākusi apkopot nozīmīgākos dabas jeb biotopu skaitīšanas rezultātus aizvadītajos četros gados, tas kļuvis zināms, un Linda var pastāstīt, kā tas ir — atklāt alu, ko pirms tam neviens nav pamanījis.
Dabas pētnieks, ornitologs un arī fotogrāfs Dāvis Ūlands stāsta, kā saskata mežā to, kas daudzu acīm paliek apslēpts
Šogad jānoslēdzas Latvijas dabas skaitīšanai. Darba sezonas sākumā tās vadītāja Irisa Mukāne stāsta, ka jau tagad atklātas daudzas jaunas sugas un pat luminiscējošu augu alas. Latvijas bagātīgā daba mierina. Pastaiga priežu mežā ikvienam vīrusu sezonā ir ļoti vērtīga
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sašutusi par mežistrādes uzņēmuma “Stiga RM” sākto reklāmas kampaņu, kurā tas aicina mežu īpašniekus steigties pārdot koksni, pirms šos īpašumus ir apsekojuši DAP speciālisti un atraduši aizsargājamos biotopus. DAP šo reklāmu uzskata par maldinošu un vērsīsies ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), pieprasot pārtraukt tās pārraidīšanu, vēstīja LNT Ziņas.
Kartēs ir iezīmēts mežs vai pļava, bet dabā tā vairs nav — to atklāj dabas eksperti, kājām izstaigājot Latviju un uzskaitot biotopu bagātības. Vēlāk valstij būs jāsaprot, kā glābt vērtīgo un skaisto, kas izzūd mūsu acu priekšā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
