Foto - Paula Čurkste, LETA.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā beidzot ir izskatīts informatīvais ziņojums par dabas skaitīšanas rezultātiem. Dabas skaitīšana ir pēdējos gados apjomīgākais pasākums mūsu dabas vērtību apzināšanā - īpaši sagatavoti speciālisti ceļoja pa visu valsti, reģistrējot vērtīgos biotopus un sugas, novērtējot mūsu upju, mežu, pļavu un purvu stāvokli. Mēs lepojamies ar savu dabu un gribam būt zaļākā valsts pasaulē, bet iegūtie dati liecina par ko citu. Lai gan pirmajā acu uzmetienā sev apkārt redzam daudz zaļuma, ieskatoties tuvāk, šis zaļums bieži ir virspusējs, vienveidīgs un līdz ar to nestabils.
Gan Saeimas deputātiem, gan iedzīvotājiem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo pilsētā vai laukos, joprojām ir jāskaidro bioloģiskās daudzveidības nozīme. Kāpēc mums jāuztraucas, ka pļavā aug tikai pāris sugu puķes, bet kukaiņu vispār kļūst mazāk? Vai kārtīgi rindās sastādīti koki ir vai nav vērtīgs mežs? Ja ir saprotams, ka lauksaimniecība ir valsts drošības jautājums, tad aptvert, ka to pašu var teikt arī par bioloģisko daudzveidību jau ir krietni sarežģītāk. Mūsu ierastais dzīvesveids ir pārsteidzoši atkarīgs no kukaiņiem un augiem, kurus ikdienā nepamanām un lielākoties pat nemākam atpazīt. Pasaules zinātnieki brīdina par dzīvo būtņu sesto masveida izmiršanu un tās sekām, bet šie brīdinājumi nesasniedz iedzīvotājus. Bioloģiskā daudzveidība nozīmē ne tikai skaistas ainavas, bet arī, piemēram, apputeksnētājus, bez kuriem nevarētu izaugt pārtika, un aizsardzību pret plūdiem un sausumu.
