Kad pērn aprīlī tapa smalki izstrādāta okeāna dzelmes ainava ar košām zivtelēm, Frīdai pašas veikums īsti negāja pie sirds. Pārāk krāsains un nesaprotams. «Jau gribēju sākt ko citu, bet beigās nodomāju — jāpabeidz,» saka Frīda. Oktobrī viņa uzzināja, ka zīmējums ieguvis 1. vietu 24. Starptautiskajā bērnu vides zīmējumu konkursā, ko rīko Japānas Kvalitātes nodrošināšanas organizācija sadarbībā ar UNESCO biroju Tokijā. Par labākā titulu sacentās vairāk nekā 8500 darbu no 68 valstīm. «Galvenais ir nepadoties,» secina jaunā māksliniece.
Jau 25 gadus Latvijas Nacionālais dabas muzejs sadarbībā ar Dabas fondu un dabas pētnieku biedrībām nosauc Latvijas gada dzīvnieku, kukaini, augu, putnu, gliemezi un pat sēni. Stāstīt par šiem dabas varoņiem ir pagodinājums, jo reizēm šķiet, ka pasaulē vienīgi daba saglabā saprātīgumu un patiesu laipnību
Nekur tālu nav jādodas, saka Ausma. Dažu soļu attālumā no viņas pagalma Liezēres pusē baļķu kaudzē uzejam neskaitāmas dažādu izmēru un krāsu sēnes. Ausma vispirms norāda uz tādiem kā punktiņiem olu dzeltenuma krāsā. «Tā ir bisporella. Diezgan bieži sastopama uz kritalām un baļķiem.» Turpat netālu ir oranžā puslocene, parastās skaldlapītes, kas no apakšpuses atgādina gliemežvāku, sarainā taureņpiepe — mīksta kā samts —, pušķainās vālenītes jeb šokolādes gļotsēnes un vēl, un vēl. Lai apskatītu sīkākās sēnes, Ausma lūkojas caur telefona ekrānu ar pieckārtīgu kameras pietuvinājumu.
Mākslinieks Andris Eglītis (43) jaunāko darbu ciklu gleznojis mežā kopā ar neparedzamo dabas stihiju. Kas no tā sanācis, var redzēt viņa vērienīgajā personālizstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Ločmeļu ģimene Vecpiebalgā ienāca pirms aptuveni 20 gadiem. «Valdīja īsta pēcpadomju situācija — okupācijas laikā šeit bija kolhoza Alauksts administratīvais centrs,» Dārziņu mājas kādreizējo statusu apraksta Mārcis Ločmelis. Tagad šādu ainu var iedomāties vairs tikai zinātājs. Ejot cauri skaisti koptajam mājas pagalmam, redzamas norādes, kas ved uz bērzu birzi, spēka apli un laukakmeņu piramīdām. «Cilvēki šeit brauc ar zemām ekspektācijām, bet bieži vien atrod daudz vairāk, nekā gaidījuši,» smaidot brīdina Mārcis. Nesen viņš atskārtis, ka mūsdienās populāras kļuvušas dažādas uzlādes stacijas. «Tādas būtu nepieciešamas ne tikai ierīcēm, bet arī cilvēkam. Radās doma, ka mūsu mājas varētu būt kā iedvesmas uzlādes stacija, kur ikviens var atbraukt un uzlādēt savas emocionālās baterijas, lai ar prieku dotos tālāk ikdienā. Tā tapa vieta Miers un bērziņš,» stāsta Mārcis.
Latvijas zinātnieku un dabas draugu organizācijas savos balsojumos ir lēmušas, kurām radībām 2024. gadā pievērst īpašu uzmanību
Eiropas Parlaments trešdien, 12.jūlijā, nobalsoja par Dabas atjaunošanas likumu un ES Zaļo kursu, neraugoties uz bezprecedenta – un bieži vien klaji absurdu – dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija šo likumu noraidīt pilnībā un kuru vadīja konservatīvie un labējie politiķi un lauksaimniecības un zivsaimniecības lobiji.
Latvijas zinātniskā kopiena aicina Latviju pārstāvošos Eiropas Parlamenta deputātus atbalstīt Eiropas Komisijas ierosināto likumprojektu par Dabas atjaunošanas regulu un šā gada jūlijā gaidāmajā balsojumā balsot par tās pieņemšanu. Vēlamies pievērst uzmanību trim būtiskākajiem argumentiem, kādēļ dabas atjaunošana ir kritiski svarīga cilvēku eksistencei nākotnē.
Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pēta cilvēka darbības neskartas ekosistēmas un rosina ikvienam būt atbildīgam par to, kā lietojam planētas resursus
BĒRNIEM.
Bestsellers Kur vēži dzied ir smeldzīga grāmata par postu, ko cilvēki nodara cits citam un dabas pasaulei
Savvaļas dzīvnieku – zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju – populācija kopš 1970.gada ir piedzīvojusi dramatisku kritumu vidēji par 69%, liecina Pasaules Dabas fonda jeb World Wide Fund for Nature (WWF) Dzīvās planētas ziņojums (Living Planet Report 2022). Globālais 2022.gada Dzīvās planētas indekss liecina, ka novēroto mugurkaulnieku savvaļas dzīvnieku populācijas samazinājušās vidēji par 69%. Indeksa procentuālās izmaiņas atspoguļo vidējās proporcionālās izmaiņas dzīvnieku populācijā, kas novērotas pēdējo 48 gadu laikā.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
