Baltijas jūra

- Redaktores sleja
- 04.09.2025.
- Nellija Ločmele
Čekista karš



- Analīze
- 29.01.2025.
- Ieva Jakone
Sabotāža

- Pasaulē
- 17.01.2025.
- Pauls Raudseps
Ārskats nr. 107: Ko gaidīt no Trampa? Pamiers Gazā. Somi rāda paraugu

- Tēma
- 04.09.2025.
- Ieva Jakone
11 pārrāvumi 15 mēnešos – vai jūras kabeļu sabotieri sēdēs cietumā?
Divarpus gadi cietumā. Šādu sodu Somijas prokurors prasa trim apkalpes locekļiem, kuru kuģis Eagle S pagājušajos Ziemassvētkos ar enkuru pārrāva piecus sakaru un elektrības kabeļus. Mēnesi vēlāk kuģis Vezhen pārrāva arī Latvijas kabeli. Kā atrisinājusies šī lieta?

- Redaktores sleja
- 04.09.2025.
- Nellija Ločmele
Čekista karš
Lidmašīna nenogāzās, un Eiropas Komisijas prezidente ir sveika un vesela, taču ziņa par GPS signāla traucējumiem, kas nedēļas nogalē radīja ārkārtas situāciju viņas lidojumā no Polijas uz Bulgāriju, uzskatāmi atgādina — sabotāžas ir iecienīta Kremļa galvenā čekista metode. Uzbrukums notika laikā, kad prezidente bija devusies vizītēs uz dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, lai tieši atgādinātu Putinam, ka šo robežu sargāšana ir visas Eiropas kopējā lieta. Laikam jau viņu sadzirdēja.Aģentūra

- Personība
- 21.08.2025.
- Ilze Šķietniece
Lietuviešu animators, kurš pārpeldēja Baltijas jūru
Lietuvietis, populārās Kikas Mikas multfilmas režisors Meinards Valkevičs (38) trīs nedēļu laikā pārpeldējis Baltijas jūru. Viņš vēlas cilvēkus iedrošināt — ikviens var paveikt lielas lietas

- Pusdienās
- 14.08.2025.
- Agnese Meiere
Baltijas jūra — mēs peldamies 35 gadus vecā ūdenī
Hidrobioloģe Solvita Strāķe skaidro, kāpēc čurāšana ūdenī nav galvenais cilvēka nedarbs, kuru vajag ierobežot, lai glābtu Baltijas jūru

- Analīze
- 29.01.2025.
- Ieva Jakone
Sabotāža
Sabotāža pastiprinošos apstākļos — tā zviedri raksturojuši Latvijas sakaru kabeļa sabojāšanu jūrā pie Gotlandes. Kas par to līdz šim zināms?

- Pasaulē
- 17.01.2025.
- Pauls Raudseps
Ārskats nr. 107: Ko gaidīt no Trampa? Pamiers Gazā. Somi rāda paraugu

- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda

- Redaktores sleja
- 25.09.2024.
- Nellija Ločmele
Naudkopība



- Dzīve
- 31.07.2024.
Jūras tīrību mērot

- Komentārs
- 28.02.2024.
- Aivars Ozoliņš
Pie NATO ezera

- Tēma
- 25.09.2024.
- Ieva Jakone
Foreļu armāda
Vides organizācijas ceļ trauksmi par Rīgas līcī iecerēto foreļu fermas izbūvi. Tūristu iecienītākajās pludmalēs varētu skaloties zivju kakas, un jau tā smokošajā jūrā vēl vairāk trūkt skābekļa. Kāpēc šī iecere nav apturēta, par spīti jūras plānojumā noteiktajam?

- Redaktores sleja
- 25.09.2024.
- Nellija Ločmele
Naudkopība
Kurš vēl atceras Latvenergo trīs miljonu afēru? Es atceros! Un arī to sajūtu, ka trīs miljoni latu deviņdesmitajos likās prātam neaptverama summa — brutāli nozagt to valstij šķita nekaunības un nesodāmības augstākā pilotāža. Diemžēl pa šo laiku inflācija piemeklējusi ne tikai sieriņa Kārums cenu vai nekustamo īpašumu vērtību, bet arī valsts izslaukšanu.

- Viedoklis
- 23.09.2024.
Kā izglābt ja ne okeānu, tad vismaz Baltijas jūru
Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 300 miljonu tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē. Daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās, mikroplastmasā.

- Viedoklis
- 20.08.2024.
Ilgtspējas problēmu risināšana, sadarbojoties uzņēmumiem un zinātnei
Mūsdienās inovācijas un ilgtspēja ir vieni no galvenajiem priekšnosacījumiem, kas veido uzņēmuma veiksmes stāstu. Sadarbība ar Latvijas zinātni sniedz priekšrocības uzņēmumam ne tikai jaunu inovāciju radīšanai un zinātnes progresam, bet ir arī būtiskas uzņēmumu izaugsmei un sabiedrības kopējai labklājībai. Latvija ar savu bagāto zinātnisko mantojumu un nenovērtējamo Baltijas jūras resursu nodrošina unikālas iespējas jēgpilnām un jaunām sadarbībām, taču Baltijas jūru piesārņo liels daudzums spoku tīklu – visi pazaudētie zvejas rīki –, kas apdraud jūru un tās ekosistēmu. Tas ir izaicinājums, ko mēs pašlaik uzņēmumā Neste risinām kopā ar Latvijas zinātniekiem.

- Dzīve
- 31.07.2024.
Jūras tīrību mērot
Kaut arī uz aci Baltijas jūras krasts šķiet arvien tīrāks, patiesībā sīku atkritumu smiltīs kļūst arvien vairāk, liecina kampaņas Mana jūra monitoringa rezultāti. Tās dalībnieki vasarās mēro piekrasti visā tās garumā

- Komentārs
- 28.02.2024.
- Aivars Ozoliņš
Pie NATO ezera
Zviedrijas pievienošanās NATO stiprinās reģiona drošību
