Autortiesību aizsardzība tiešsaistē ir svarīga ne vien tiesību īpašnieku un radošo nozaru aizsardzībai, bet arī valsts ekonomikai un informatīvās telpas drošībai. Pirātisms internetā ir izplatīta problēma, kas izraisa miljonos mērāmus zaudējumus – radošās un kultūras nozares saņem mazākus ieņēmumus, bet valsts budžets zaudē potenciālos nodokļu ieņēmumus. Mēģinot risināt šo problēmu, ir izstrādāti grozījumi Autortiesību likumā, lai uzlabotu autortiesību aizsardzību tiešsaistes vidē un samazinātu nelegālu satura patēriņu. Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) regulējums piešķir papildus pilnvaras, un NEPLP turpmāk būs tiesīga pieņemt lēmumus par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kuras bez tiesību īpašnieku atļaujas publisko ar autortiesībām aizsargātus darbus.
Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība un iespējas, kas ar MI palīdzību ļauj radīt audiovizuālus, tekstuālus un cita veida darbus, rada nopietnus izaicinājumus autortiesību aizsardzības jomā. Izplūst robeža starp autoru – cilvēku - un viņa palīgu. Top autoru un MI rīku kopdarbi, kuros ir ļoti sarežģīti izsvērt cilvēka iesaistes līmeni iepretim mašīnas veiktajai datu apstrādei, lai ģenerētu kādu attēlu, skaņas celiņu vai tekstu. Ir skaidrs, ka ar 20. gadsimtā tapušu regulējumu nav iespējams aptvert visas šodienas tehnoloģiskās iespējas. Līdz ar to valstis cenšas radīt visaptverošu MI regulējumu, un viena no šī jaunā regulējuma izpausmēm skars autortiesību jomu.
Kad 1991.gada janvārī ierados Tallinā, lai lasītu lekcijas Starptautiskajā biznesa skolā, tolaik tā vēl bija Padomju savienība, laiks pirms interneta. Tāpēc tikai tad, kad nokļuvu Igaunijā, ieraudzīju barikādes ap parlamenta ēku. Arī Latvijai ir barikāžu pieredze.
Mākslīgā intelekta (MI) izmantošana vizuālajā mākslā radījusi jaunus izaicinājumus un diskusijas. Arvien biežāk MI spēj radīt attēlus, kas ir tikpat kvalitatīvi kā fotogrāfu un dizaineru darbi. Tas vienlaikus paver jaunas iespējas un arī rada bažas par to, kā MI ietekmēs vizuālās kultūras evolūciju. Vai šie attēli būs tikpat ilgtspējīgi kā cilvēku radītie? Vai arī mākslinieki pielāgosies un kļūs vēl radošāki, lai pārsteigtu savu publiku?
Mūzikas menedžmenta un konsultāciju uzņēmuma Every Little Thing izveidotāja Guna Zučika industrijā strādā jau 25 gadus un veiksmīgi izvedusi pasaulē vairākas latviešu grupas, kā arī izveidojusi sadarbību ar industrijas milzi Sony Music Entertainment
Sadarbošanās un uzticēšanās citiem, īpaši citu valstu iedzīvotājiem, vienmēr uz sevi paļāvīgajiem un „visu paši“ latviešiem dažkārt mēdz būt sarežģīta, tostarp arī biznesa vidē, jo nezināmais tiek uztverts ar lielāku piesardzību un saistīts ar lielāku risku.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kultūras ministra Naura Puntuļa, finanšu ministra Jāņa Reira, ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga, tieslietu ministra Jāņa Bordāna, kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas sākšanu ar šā gada 1.jūliju.
Kas un par ko atbild digitālajā vidē?
Tradicionāli kultūras nozare, mūsu mākslinieki, mūziķi, komponisti, aktieri, režisori, rakstnieki un dzejnieki ir tie, kas vienmēr bijuši izcilības mēraukla Latvijas panākumiem starptautiskajā un vietējā līmenī, vienmēr bijuši paraugs visai sabiedrībai – mēs varam, mēs spējam, un mēs esam pasaules līmenī. Mūsu izcilās izrādes, lieliskā mūzika, māksla un Dziesmusvētki vienmēr nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Tieši tāpēc valdības un valdošo partiju attieksme pret kultūru, kultūras nozari un radošo industriju ir viens no galvenajiem un pamata rādītājiem tam, kā tiek īstenota valsts politika, kāda vispār ir pašreizējās valsts vadības izpratne par Latvijas kopējo attīstību un kultūru, kas ir tās daļa. Tieši kultūra ir pats svarīgākais, kas atšķir Latviju no citām valstīm.
Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām LR Ministru kabineta 2005. gada 10. maija noteikumos nr. 321 “Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” jeb, izsakoties sabiedrībai plašāk zināmā terminoloģijā, noteikumos par t.s. datu nesēju atlīdzību (DNA). KM valdībā virzītie grozījumi paredz atjaunināt sarakstu, kurā iekļaujami vai, tieši otrādi, svītrojami datu nesēji, kuriem tiek piemērota DNA.
Mao Ķīnā izšāva zvirbuļus, lai iegūtu lielāku ražu, bet ieguva badu. Šis raksts nav par pieļautām un daļēji labotām kļūdām, bet par domu gājienu, kas radīja esošo situāciju.
Nupat klajā nācis pēc Noras Ikstenas romāna motīviem topošās filmas Mātes piens videopieteikums. Bet rakstniece jau ir citās iekšējā ceļa jūtīs — top jauns romāns. Dzīve turpinās, pat ja to nevaram dzīvot un svinēt, kā ierasts
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
