Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Mākslīgā intelekta (MI) straujā attīstība un iespējas, kas ar MI palīdzību ļauj radīt audiovizuālus, tekstuālus un cita veida darbus, rada nopietnus izaicinājumus autortiesību aizsardzības jomā. Izplūst robeža starp autoru – cilvēku - un viņa palīgu. Top autoru un MI rīku kopdarbi, kuros ir ļoti sarežģīti izsvērt cilvēka iesaistes līmeni iepretim mašīnas veiktajai datu apstrādei, lai ģenerētu kādu attēlu, skaņas celiņu vai tekstu. Ir skaidrs, ka ar 20. gadsimtā tapušu regulējumu nav iespējams aptvert visas šodienas tehnoloģiskās iespējas. Līdz ar to valstis cenšas radīt visaptverošu MI regulējumu, un viena no šī jaunā regulējuma izpausmēm skars autortiesību jomu.
ES likumdevēji pēdējo gadu laikā ir cītīgi strādājuši pie MI regulējuma, kas nodēvēts par Mākslīgā intelekta aktu. Regulējuma mērķis ir padarīt Eiropu par līderi droša un ētiska MI izmantošanā (jāņem vērā, ka MI regulējuma jomā sacenšas pasaulē galvenie tehnoloģiskās attīstības centri – ASV, Ķīna un Eiropa). MI aktā ir ietverta arī autortiesību aizsardzības joma. Šajā sakarā daudzu autoru un MI nozares pārstāvju cerības bija, ka jaunais MI akts palīdzēs sniegt skaidru atbildi uz jautājumu – kam pieder autortiesības uz MI ģenerētu saturu? Šis jautājums ir pamatā daudziem strīdiem un tiesu prāvām visā pasaulē.
