Pērnā gada vasarā darbību sāka darba grupa, kurā apvienojās augstskolu pārstāvji, mārketinga nozare un studenti. Tās mērķis – analizēt esošo augstākās izglītības programmu saturu no šodienas un nākotnes perspektīvas, lai izveidotu jauno Latvijas mārketinga izglītības standartu.
Vajadzīgi viens otram – pašu izaugsmei un tautsaimniecības attīstībai. Tā īsumā var teikt par augstskolu un industrijas sadarbību, kas augstskolām dod iespēju veikt pētījumus jaunos, industrijai svarīgos, tematos, savukārt uzņēmumiem – gūt jaunas zināšanas, kas palīdz kāpināt to produktivitāti un īstenot atbalstu tautsaimniecības izaugsmei. Līdz šim gan nebija apzināts, kāda realitātē ir universitāšu un industrijas sadarbība. Pirmoreiz Latvijā to ir pētījusi Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), un pētījuma “Zināšanu pārneses barometrs” rezultāti tika prezentēti 15. janvārī RTU Zinātnes un inovāciju centrā.
Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārvalstu studentu piesaistē, un kādus ieguvumus tas sniedz Latvijai?
Mākslīgais intelekts, tehnoloģiju attīstība kopumā, kā arī ģeopolitiskā situācija, klimata pārmaiņas un ekonomiskie satricinājumi visā pasaulē radījuši būtiskas pārmaiņas arī augstākajā izglītībā. Izglītība kļūst ne tikai digitalizētāka, bet arī starptautiskāka, turklāt pieaug ne tikai studējošo, bet visas sabiedrības kopējās ekspektācijas, sagaidot, ka augstskolas pildīs aizvien būtiskākas funkcijas. Lai saglabātu konkurētspēju, augstskolām jābūt elastīgām un jāspēj ātri pielāgoties pārmaiņām.
Latvijas Studentu apvienības prezidente Liene Levada netic, ka ir kāda augstskola, kas var likt roku uz sirds un teikt, ka tur nekad nav bijusi seksuāla uzmākšanās studentiem. Sievietes augstskolās saskaras ar seksismu, nievājošiem komentāriem un seksuālu uzmākšanos, noskaidrots aptaujā, kuru aizpildīja vairāk nekā divi tūkstoši studentu no visām Latvijas augstskolām. Aptauju pērn veica Latvijas Studentu apvienība sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Tajā studentes atklāj, ka docētāji izteikuši seksuāla rakstura komentārus, piedāvājuši seksuālas darbības vai devuši par tām mājienus. Precīzāk pētījuma secinājumi pagaidām nav pieejami, jo dati vēl tiek apkopoti, raksta žurnāls Ir.
Nesen Latvijas Univeristāte (LU) izpelnījās kritiku par tenūrprofesoru vakanču izsludināšanu, kur pieteikumu sagatavošanai bija atvēlēta viena nedēļa. Noteikti šis nebija labākais LU lēmums. Tomēr no Latvijas jauno zinātnieku skatpunkta izteiktāka problēma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) prasība konkursu organizēt profesoru līmenī.
Nav noslēpums, ka tehniskajās studiju programmās trūkst studentu, proti, viņu nav tādā skaitā, kādā būs nepieciešami tehniski ievirzīti speciālisti nākotnē. Turklāt daļa no tiem, kuri tomēr iestājas augstskolā, ir ar zemu motivāciju, un pēc pirmā studiju gada vērojams liels atbirums.
Augstākā izglītība ir ne tikai stabils pamats katra studenta nākotnei. Tā veicina valsts ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Universitātes un citas augstskolas nav tikai jauno talantu un speciālistu kalves, tie ir milzīgi zināšanu reaktori, kuros tiek īstenoti neskaitāmi pētījumi, kas veicina inovāciju un arī komerciālu veiksmju rašanos. Lai sekmētu Latvijas augstskolu un to studentu izcilību, pirms gada tika sākta augstskolu reforma. Tajā notikuši vairāki būtiski procesi, tai skaitā mainīta iekšējā pārvaldība. Gada laikā, protams, nav iespējams sasniegt maksimālo rezultātu, taču jau tagad iespējams izvērtēt, vai un kā šīs izmaiņas ir uzlabojušas augstskolu sniegumu, spēcinot vienotu izglītības un pētniecības telpu.
Ciešāka augstākās izglītības un biznesa vides sasaiste ir aktuāls jautājums daudzviet pasaulē, turklāt uzņēmumu un augstskolu sadarbība var notikt ne tikai vienas valsts ietvaros. Patiesībā jau tagad ir daudz veiksmīgu piemēru, kā ārvalstu uzņēmumi veiksmīgi sadarbojas ar Latvijas augstskolām, liekot lietā studentu zināšanu potenciālu. Tas ir arī veids, kā samazināt darbaspēka trūkuma problēmu, sekmējot, ka darba meklētāju prasmes atbilst mūsdienu darba tirgum.
Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums. Tiek piešķirtas budžeta vietas, bet rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt, orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu, nevis tikai procesu.
Augstskola var atbalstīt studentus dažādos veidos – palīdzēt iegūt zināšanas un kompetences studiju programmu ietvaros, sekmēt kontaktu tīkla veidošanos ar dažādiem ārpusstudiju pasākumiem, kā arī sniegt atbalstu pirmās darba pieredzes iegūšanā. Daudziem jauniešiem, absolvējot augstskolu, trūkst praktiskas darba pieredzes, kas reizēm traucē karjeras veidošanā, un augstskola šeit var palīdzēt.
Nekas nav tik pastāvīgs kā pārmaiņas. Tās vēl vairāk paātrināja pandēmija, digitālā transformācija un citi notikumi, kas liek uzdot jautājumu arī par to, kāda ir mūsdienīga kvalitatīva izglītība un kā tādu nodrošināt. Par to, ka šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks, liecina arī pētījumu kompānijas Kantar nesen veiktais pētījums par augstākās izglītības reputāciju Latvijā. Tas liecina, ka augstākās izglītības reputācija sabiedrībā kopumā pieaug, bet jauniešu vidū - samazinās.
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
