Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Mākslīgais intelekts, tehnoloģiju attīstība kopumā, kā arī ģeopolitiskā situācija, klimata pārmaiņas un ekonomiskie satricinājumi visā pasaulē radījuši būtiskas pārmaiņas arī augstākajā izglītībā. Izglītība kļūst ne tikai digitalizētāka, bet arī starptautiskāka, turklāt pieaug ne tikai studējošo, bet visas sabiedrības kopējās ekspektācijas, sagaidot, ka augstskolas pildīs aizvien būtiskākas funkcijas. Lai saglabātu konkurētspēju, augstskolām jābūt elastīgām un jāspēj ātri pielāgoties pārmaiņām.
Vairāk nekā 15 gadus strādājot ar augstākās izglītības iestādēm Eiropā un Ziemeļvalstīs, redzu, kā augstskolas integrē tehnoloģijas un citas mūsdienīgas metodes, lai sekmētu ne tikai konkurētspējīgu izglītības piedāvājumu, bet paātrinātu tautsaimniecības attīstību reģionā, kurā tās darbojas. Analizējot, cik veiksmīgi augstskolām tas izdodas, jāsaka, ka pastāv ļoti izteikts dalījums divās grupās – jaunākās un mazākās izglītības iestādes virzās uz priekšu daudz ātrāk, tās vieglāk pielāgojas pārmaiņām, ir elastīgākas un dinamiskākas lēmumu pieņemšanā, arī par jaunāko tehnoloģiju integrēšanu studiju procesā u.tml. Universitātēm ar gadsimtiem senām tradīcijām pārmaiņas nereti prasa daudz vairāk laika.
