Par jauno vērtēšanas sistēmu skolās tiek diskutēts ļoti plaši, jo gan skolēniem, gan vecākiem un pašiem pedagogiem aizvien ir daudz jautājumu. Kā mainīsies vērtēšana sākumskolā (1.–3. klasē), kur jau līdz šim aktīvi tika izmantota pilnveidotā satura vērtēšana, un 1.–3. klasē arī turpmāk tiks vērtētas prasmes kādā no STAP līmeņiem: S — sācis apgūt; T — turpina apgūt; A — apguvis; P — apguvis padziļināti, un, kas jāievēro vecākiem un pedagogiem?
Vērtēšana ir svarīga mācību procesa sastāvdaļa. Pavisam nesen plaši tika apspriesti vērtējumi centralizētajos eksāmenos, bet nu jau sācies jaunais mācību gads. Daļai skolēnu tas sāksies ar diagnosticējošajiem darbiem. Kādas ir atšķirības starp formatīvo, summatīvo, diagnosticējošo un monitoringa vērtēšanu, kā vērtēt katra skolēna sniegumu, lai sekmētu viņa motivāciju mācīties, kāpēc vispār nepieciešams vērtēt skolēnus?
Mācīšanās ir jāsāk ar mērķa izvirzīšanu: kāpēc un ko es kā skolotājs skolēnam gribu iemācīt? Pēc tam jāseko jautājumam – kā es zināšu, ko skolēns ir iemācījies?
Sabiedrībā joprojām ir izplatīts uzskats, ka vērtība ir skolēna atzīmēm un reitingam klasē pašiem par sevi, nevis zināšanām un prasmēm. Šim priekšstatam līdz ar pilnveidotās vērtēšanas sistēmas ieviešanu visās Latvijas skolās sabiedrībā ir jāmainās, priekšplānā izvirzot to, ko skolēns ir apguvis un izpratis.
Bērnam nevar būt ļoti spēcīga motivācija katru dienu iet uz skolu un apgūt jaunas prasmes – tas nav dabiski. Dabiski ir gribēt mācīties jaunas lietas, kas arī nav saistītas ar skolu, piemēram, izpildīt jaunus trikus ar velosipēdu vai noskatīties jaunu multfilmu. Tāpēc loģisks ir vecāku jautājums, kā bērnu motivēt mācīties. Vai nauda par labu atzīmi skolā ir labs motivēšanas veids?
Mēs sūtām savus bērnus skolā, jo gribam sagatavot viņus reālajai dzīvei, attīstīt prasmes un iedot zināšanas, kas noderēs arī pēc skolas – gan augstskolā, gan vēlāk profesionālajā un ikdienas dzīvē. Gribam, lai bērni izaug par personībām, kas spēj izsvērti un pārdomāti izvērtēt informāciju, pieņemt lēmumus un saprātīgi rīkoties. Gribam, lai viņi prot domāt kritiski. Tāpēc skolotāju un vecāku uzdevums ir veidot tādu vidi, kurā kritiskā domāšana, līdzatbildība, radošums, lietpratība un citas “pieaugušo dzīvē” svarīgas prasmes ir vērtīgākas par atzīmēm. Viens no šīs vides stūrakmeņiem ir efektīva skolēnu snieguma vērtēšana, sniedzot kvalitatīvu atgriezenisko saiti.
Ir sācies otrais mācību gada semestris, sekmju izrakstos parādās daudz un dažādu vērtējumu – ballēs, procentos, snieguma līmeņos (burti) un ieskaitīts/neieskaitīts. Dažādie vērtējuma veidi var radīt apmulsumu ne tikai skolēniem, bet arī viņu vecākiem, jo katra apzīmējuma nolūks un ietvertā ideja ir ļoti atšķirīga. Tas, protams, savā ziņā apgrūtina komunikāciju par bērna mācību rezultātiem, tomēr šos sekmju izrakstus var izmantot kā motivāciju sarunai starp vecākiem un bērnu, jo svarīgāk par pašu vērtējumu ir tā analīze. Tieši saruna ļauj labāk saprast, kāda rīcība jāturpina, jāmaina vai jāuzsāk.
Pašlaik, kad lielākā daļa skolēnu jau ir atslābuši, jo semestris gandrīz noslēdzies, man kā skolotājai radās pārdomas. Viens mācību semestris ir daudz vai maz, vai šajā laikā ir iespējams īstenot savus mērķus un potenciālu? Cik cilvēku, tik dažādu variantu, kā šis laiks aizritējis. Lai vieglāk saprastu, ko ar to domāju, minēšu piemēru. Septembris – skolēni skolā ierodas apņēmības pilni, nu tik būs! Lielākajai daļai pirmās nedēļas tiešām izdodas, var un pat māk uzvesties, prot un grib mācīties! Nav runas par tiem, kas mācību procesu uzskata par savu pienākumu un vienmēr attieksme paliek nemainīga. Tiešām, atceroties savus skolas gadus, arī augstskolā studējot un pēc tam darba attiecībās esot, viss ir ļoti līdzīgi – ikdiena sastāv no darba un nepārtrauktas mācīšanās. Lai rastos cilvēkā šī apņēmība, ir nepieciešams laiks, kas kaut ko maina, kas ļauj apstāties un padomāt.
Laikā, kad noslēgumam tuvojas, iespējams, izaicinošākais mācību gads mūsdienu izglītības vēsturē, daudzu skolēnu, vecāku un arī skolotāju domas neizbēgami grozās ap atzīmēm. Teorētiski tām vajadzētu atspoguļot iegūto zināšanu līmeni. Turklāt tām nekādi nevajadzētu būt atkarīgām no tādiem faktoriem kā, piemēram, konkrētais skolotājs vai skola, kurā šī atzīme iegūta. Tomēr diemžēl joprojām ne vienmēr tas tā ir.
Publiskajā telpā regulāri parādās dažādi raksti par skolēnu vērtēšanu, kurus ar interesi izlasu un lielākoties piekrītu tajos paustajam. Šoreiz vēlētos paust viedoklis nevis par bezatzīmju vērtēšanu, bet par atzīmju izlikšanas kultūru pretstatā vidējās atzīmes diktatūrai.
Aprīlī valdībā jāiesniedz jaunie pamatizglītības standarti, kas paredz daudzas pārmaiņas mācību saturā. Kādas tās būs?
Skolas sākums ik gadu tiek sagaidīts gan ar prieku, gan ar satraukumu. Kādam tas nozīmē jaunus draugus un iespēju mācīties, bet cits vaid par vasaras beigām. Jautājām pamatskolēniem, ko viņi 1.septembrī novēl sev, skolasbiedriem un vecākiem
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
