Plastmasas piesārņojums ir samilzusi problēma visā pasaulē. Kamēr okeāni smok zem plastmasas kārtas, bet cilvēki izmisīgi mēģina cīnīties ar atkritumu poligonos ieplūstošajām drazu kaudzēm, katru gadu pasaulē tiek saražots vairāk nekā 300 miljonu tonnu jaunas plastmasas. Dažkārt plastmasa ir vispiemērotākais materiāls ikdienas vajadzībām un saprātīgākais risinājums, reizēm pat vienīgais, tāpēc no tās ražošanas, visdrīzāk, neatteiksimies. Toties būtu jāiegulda daudz vairāk pūļu tās apritē, jo plastmasa ir izturīga un sadalās ļoti lēni, kas nozīmē, ka, nonākot atkritumos, tā uzkrājas vidē. Daudzi plastmasas veidi nekad pilnībā nesadalās, bet sairst mazākās daļiņās, mikroplastmasā.
2024. gadu sākām ne tikai ar izmaiņām nodokļos, bet arī pārmaiņām atkritumu šķirošanā, proti, no šā gada 1. janvāra visām Latvijas mājsaimniecībām ir obligāta bioloģiski noārdāmu jeb bioatkritumu šķirošana. Tas nozīmē, ka būtu jāuzstāda vēl viens – brūnās krāsas – konteiners. Ja privātmāju īpašnieki lielākoties paši piesaka savus konteinerus, turklāt bieži arī veido kompostu savā īpašumā, ko darīt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem?
No šā gada sākuma likums liek visām pašvaldībām nodrošināt bioloģisko atkritumu šķirošanu. Kāpēc tas nenotiek, skaidro uzņēmuma Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts
Eiropas Komisijas (EK) agrīnās brīdināšanas ziņojums par riskiem neizpildīt atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes prasības ir signāls tam, ka Latvijai ar steigu jāvieš izmaiņas pašreiz valstī pieņemtajā atkritumu apsaimniekošanas kārtībā. Galvenais uzsvars jāliek uz atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūras pieejamību ikvienam iedzīvotājam visā Latvijas teritorijā, turklāt radot finansiāli izdevīgus nosacījumus tiem, kuri ikdienā atkritumus jau šķiro vai vēlas to darīt.
Tas ir gluži normāls un dabisks jautājums, lasītājam ieraugot kārtējo ziņu par to, kad kāds uzņēmums Latvijā ir sācis vai turpina nefinanšu jeb ilgtspējas ziņošanas praksi. Varētu domāt, ka tā taču ir katras kompānijas pašas darīšana, kāda ir pārvaldība, efektivitāte, attieksme pret darbiniekiem un tā joprojām. Tomēr es iebildīšu, jo patiesi ticu - ja nefinanšu ziņošanu īsteno pēc jēgas un būtības, ne tikai tāpēc, ka to prasa regulējums, tad iegūst visas puses – uzņēmums, tā darbinieki, investori, akcionāri un galu galā – sabiedrība. Lūk, vismaz četri ieguvumi, tie nav sarindoti prioritārā secībā, drīzāk mans redzējums un pieredze, vairāk nekā 10 gadus strādājot korporatīvās ilgtspējas jomā.
Biologs un zivju ekologs Matīss Žagars pēta cilvēka darbības neskartas ekosistēmas un rosina ikvienam būt atbildīgam par to, kā lietojam planētas resursus
Ģeopolitiskā situācija, kas ietekmē līdz šim biežāk izmantoto energoresursu pieejamību un to izmaksas pasaulē, kā arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) zaļajiem mērķiem spiež ieviest jaunus risinājumus enerģijas ražošanā. Viena no salīdzinoši jaunām, taču patēriņa ziņā strauji augošām precēm Latvijā ir fotoelementu paneļi (FEP) jeb tautā sauktie saules paneļi, kas savu noieta kāpumu piedzīvo tieši šovasar. Alternatīvs risinājums, kas ļauj sasniegt zināmu neatkarību un drošības sajūtu daudzās mājsaimniecībās un uzņēmumos, taču tam ir arī savi zemūdens akmeņi, ar kuriem saskarsimies jau tuvākajā nākotnē – elektropreču savākšanas un pārstrādes normu izpilde.
Šogad Lielā talka Latvijā notiks jau 15. gadu pēc kārtas. Savākto atkritumu daudzums ik gadu sarūk, par spīti tam, ka talkotāju skaits nemazinās, tātad Latvija kļūst tīrāka, priecājas talkas rīkotāja Vita Jaunzeme
No 2022. gada 1. janvāra no 65 uz 80 eiro palielināsies dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā. Izmaiņas gaidāmas arī poligonu tarifos. Līdz ar to Latvijas iedzīvotājiem par sadzīves atkritumu izvešanu var nākties maksāt krietni vairāk nekā līdz šim. Tomēr tas nenozīmē, ka iedzīvotāju rēķini par atkritumu apsaimniekošanu neizbēgami dramatiski pieaugs – daudz kas ir atkarīgs no pašiem, un varbūt gaidāmais tarifu palielinājums ir iemels pārskatīt savus paradumus un optimizēt mājsaimniecības atkritumu apsaimniekošanas risinājumus.
Latvijā un visā pasaulē notiek pāreja no lineārās ekonomikas uz aprites ekonomiku. Iepriekš bija pierasts, ka ražotājs sagatavo produkciju un pēc tam par to vairs neatbild, tagad virzāmies uz tādu ekonomikas modeli, kurā viss notiek cikliski – resursi tiek izmantoti atkārtoti, tiek darīts viss, lai resursi tiktu lietoti maksimāli ilgi, pirms tie kļūst par neizmantojamiem atkritumiem. Tādā veidā tiek pagarināts materiālu dzīves cikls, ļaujot samazināt dabas resursu ieguvi. Turklāt radīto atkritumu apjoms samazināts līdz minimumam, tajā skaitā arī emisiju apjoms gaisā un ūdenī.
Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels un daudzsološs solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā. Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi. Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut detalizētāk un kuri vismaz pagaidām ir nedaudz atstāti novārtā, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē.
Turpmākās nedēļas kopā ar Vides filmu studijas videosērijas Es daru tā varoņiem meklēsim veidus, kā dzīvot dabai draudzīgāk
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
